zaļdzeltenā mēslene

Bolbitius titubans (Bull.: Fr.) Fr. (syn. B. vittellinus (Pers.: Fr.) Fr. – B. fragilis (L.: Fr.) Fr.)

Bolbitius titubans (Bull.: Fr.) Fr. attēls

latviski: zaļdzeltenā mēslene

angliski:

vāciski: Gold-Mistpilz

zviedriski: Guldskivling

igauniski: kollane torujalg

lietuviski: vagotasis gelsvūnis

krieviski:

Cepurīte:

1-4 cm plata, jauna olveida līdz cilindriska, vēlāk koniska līdz zvanveida, beigās plakana ar pauguru centrā, higrofāna, jauna vai mitra - citrondzeltena un lipīga, veca vai sausa - gaiši dzeltena līdz krēmkrāsas un nespodra, sākumā nedaudz, vēlāk gandrīz līdz centram krokoti rievota. Mala sākumā ar baltām plīvura atliekām, vēlāk viļņaini izlocīta. Mīkstums bālgans, plāns, ar vāju gumijas smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

sākumā baltas vēlāk bāli okerdzeltenas līdz okerbrūnas, vecumā sarkanbrūnas, platas, pie kātiņa pieaugušas, ar balti skropstainām šķautnēm.

Kātiņš:

5-8 cm garš, 0.2-0,5 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, trausls, dobs, gluds, bāli dzeltens ar bālganu apsarmi.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, sarkanīgi okerbrūnas, masā tumši sarkanbrūnas, 11-13 x 7-8 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa un koksnes saprotrofs, koprotrofs.

Biotopi:

Ganībās, pļavās, tīrumos, salmu un komposta kaudzēs, zālainās vietās.

Summary:

Humus saprotroph, xylotroph, koprotroph, in pastures, meadows, fields, on compost, among grasses, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, V- X

Обобщение:

Почвенный сапротроф, ксилотроф, копротроф, на лугах и пастбищах, на полях, на компосте, в травянистых местах, в Латвии часто, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: