Apraksts:
Ķermeņa garums – 55–60 cm, spārnu izplētums – 135–155 cm. Melnā klija ir kraukļa lieluma putns. Pieaugušo melno kliju apspalvojums ir tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva gaišāka Lidojumā ķermeņa virspuse tumša, tikai spārnu vidusdaļā slīpas, gareniskas, paplatas gaišākas joslas. Spārnu apakšpusē gaiši laukumi. Apspalvojuma krāsas variācijas ir nelielas, bet reizēm sastopami ļoti tumši, gandrīz melni putni. Kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumšbrūnas, bet, putnam pieaugot, kļūst gaišākas. Jaunie putni ir pelēkāki, ar svītrainu ķermeņa apakšpusi un izteiktiem gaišiem plankumiem mugurpusē. Tiem ir gaišāks kakls, galva un gaišais laukums spārnu virspusē. Lidojumā var redzēt, ka melnajai klijai ir gari, diezgan plati spārni un gara (garāka par spārnu platumu) aste ar sekli šķeltu galu. Kad aste izplesta, iegriezums nav redzams un astes gals ir taisns (pēc šīs pazīmes viegli atšķirama no sarkanās klijas). Spārni lidojumā ir viegli izliekti. Putnam sēžot, var redzēt, ka melnajai klijai ir ļoti īsas kājas, spārni sasniedz astes galu vai ir ļoti tuvu tam.
Balss:
Parastākais sauciens – garš, augsti stiepts ar trilleri nobeigumā: „klīīīīī–vivivivi”.
Biotops:
Ligzdo mežos pie dažādām ūdenstilpēm – ezeriem, upēm un zivju dīķiem.
Dzīves veids un uzvedība:
Melnās klijas barību meklē zemā un lēnā lidojumā, reizēm arī ejot ar kājām. Izmanto plašu barības klāstu, bet parasti koncentrējas uz dzīvnieku valsts barību. Eiropā ligzdojošās melnās klijas pārtiek galvenokārt no zivīm, bet medī arī sīkus zīdītājus (sturpastes, peles u.c.), putnus, rāpuļus un abiniekus, arī kukaiņus. Mēdz pārtikt arī no maitas.
Melnās klijas ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Āfrikā vai Tuvajos Austrumos tās dodas septembra beigās. Ligzdošanas vietās atgriežas aprīļa vidū
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu būvē dažādu sugu kokos, parasti 8–15 metrus virs zemes. Ligzda ir samērā liela, un izklājumā tai bieži tiek izmantoti papīri, lupatas un līdzīgi atkritumi. Var izmantot iepriekšējā gada ligzdu vai būvēt jaunu tajā pašā kokā. Ligzdu būvē galvenokārt tēviņi. Dējumā 2–3 olas, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas, čaumala bez spīduma. Olu krāsa balta ar sarkanbrūniem raibumiem, reizēm arī bez tiem. Olas tiek dētas ar 24 stundu intervāliem. Olas perē galvenokārt mātītes, tikai retumis piepalīdzot tēviņiem. Perēšanas ilgums mainīgs – 26–38 dienas. Mazuļi nešķiļas vienlaikus, tomēr šķilšanās periods ir īsāks nekā olu dēšanas periods, kas nozīmē, ka pēdējām olām nepieciešams īsāks perēšanas laiks nekā pirmajām. Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmo nedēļu mātīte ligzdā silda mazuļus, bet tēviņš pienes barību, ar ko mātīte mazuļus baro. Aptuveni 30–35 dienu vecumā mazuļi jau var paši baroties ar ligzdā atstāto barību, bet aptuveni 40 dienu vecumā tie atstāj ligzdu un pārceļas uz tuvākajiem zariem. Mazuļi pilnīgi apspalvojas līdz 42 dienu vecumam, bet vecāki tiem pienes barību vēl 40–50 dienas.
Izplatība un skaits:
Melnā klija izplatīta visā Eiropā, izņemot Islandi, Īriju, Lielbritāniju un Norvēģiju, Āzijā līdz Ķīnai, kā arī lielākajā daļā Āfrikas un Austrālijā. Eiropā ligzdo 64–100 tūkstoši melno kliju pāru, un to skaits pēdējās desmitgadēs ir stipri samazinājies. Latvijā melnā klija ir reti sastopama, ligzdojošās populācijas lielums – 10–30 pāru.
Aizsardzības statuss:
Melnā klija iekļauta Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā.
Summary:
Black Kites occur in Latvia from April until the end of September. The species is rare in Latvia. It breeds in forests in the vicinity of lakes, fish-ponds and rivers. The size or breeding population is 10–30 pairs.
Обобщение:
Чёрный коршун в Латвии встречается с апреля до конца сентября. В Латвии этот вид редко встречающийся. Гнездится в лесах у озёр, рыбных прудов и рек. В Латвии гнездятся 10–30 пар чёрного коршуна.
