Apraksts:
Gārņu dzimtas suga. Liels, slaids putns. Ķermeņa garums ap 1 m. Spārna garums 36-47 cm, knābja garums ap 10-14 cm, svars parasti 1-1,3 kg ietvaros. Knābis ass, spēcīgs. Knābis dzeltens, riesta laikā melns, pamats dzeltenīgs. Kakls izliekts; stāvot un lidojot tas ievilkts starp pleciem. Aste īsa. Apspalvojuma pamattonis viendabīgs, balts. Uz krūtīm un muguras spalvas pagarinātas, atstāvošas. Tēviņu un mātīšu apspalvojuma krāsojums līdzīgs.
Biotops:
Uzturas un dzīvo dažādu ūdeņu piekrastē, galvenokārt aizaugušos ūdeņos, bet medījot var būt novērojams arī atklātās, lielās ūdenstilpēs.
Dzīves veids un uzvedība:
Dienas laikā novērojams putns gan medījot, gan lidojumā. Lido viegli, ceļoties spārnos kājas nostieptas līdzīgi tam, kā zivju gārnim. Balss īsa. Visbiežāk novērojams dažādos aizaugušos seklūdeņos: dīķos, ezeros, vecupēs. Barībā zivis (pamatbarība), medī arī lielākus kukaiņus un abiniekus. Barību iegūst lēni bradājot seklūdenī (visbiežāk kustības un pārvietošanās lēna, gracioza) vai nekustīgi stāvot ūdenī un vērojot piemērotu medījumu. Dažkārt medī arī uz sauszemes ūdeņu tuvumā.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdo kolonijās uz niedru krāvumiem, sezonāli pārplūstošos krūmājos, kokos (parasti galotnē) ūdeņu tiešā tuvumā, visbiežāk krūmaini-mežainās vietās. Ligzdu veido no zaru krāvuma. Ligzda liela, platformas apveida, masīva; novērots, ka Latvijā ligzdošana bieži ir blakus zivju gārņu kolonijām, citur areālā – citu gārņu sugu kolonijām. Dējumā 3-6 zilganzaļas olas. Perē ap 25 dienas, mazuļi lidotspēju iegūst apmēram pusotra mēneša vecumā.
Izplatība un skaits:
Ļoti plaša areāla Eirāzijas-Āfrikas-Amerikas suga; katrā no kontinentiem tiek nodalīta savrupa pasuga (Eiropā: A. alba ssp. alba). Visai nesena ienācēja Latvijas faunā. Līdz XIX gs 90.-tajiem gadiem rets ieceļotājs (līdz 1975.gadam tikai 5 dokumentēti novērojumi). Pirmo reizi ligzdošana atzīmēta tikai 2000.gadā. Kopš tā laika ligzdojošo pāru skaits strauji palielinājies – divdesmit gadus vēlāk pēc pirmā ligzdošanas novērojuma populācijas skaits Latvijā jau tiek vērtēts ap 1000 pāru. Kaņieris un Engures ezers ir bagātākie ligzdošanas apvidi, lai gan suga jau sastopama piemērotās vietās daudzviet valstī. Regulāri novērots ziemojot siltās ziemās, galvenokārt Kurzemē un Viduslatvijā (tostarp Daugavas ielejā). Faktiski lielais baltais gārnis ir viena no vissekmīgākajām putnu sugām, kas dabiskā areāla paplašināšanās ceļā kļuvusi par ornitofaunas vietējo, neatņemamu sugu. Gājputns. Uzskata, ka Baltijas reģiona indivīdi ziemo Ronas deltā (Francijas dienvidi) un Vidusjūras apgabala austrumos.
