baltais stārķis (svētelis)

Ciconia ciconia (L.)

Ciconia ciconia (L.) attēls

latviski: baltais stārķis (svētelis)

angliski: white stork

vāciski: Weißstorch

zviedru: vit stork

igauņu: valge-toonekurg

lietuviešu: baltasis gandras

krievu: белый аист

  • ciconia-ciconia-l
  • ciconia-ciconia-l-C
  • ciconia-ciconia-l-B

Apraksts:

Ķermeņa garums 95-110 cm, spārnu izpletums 180-218 cm. Liels putns ar garām kājām, kā arī garu kaklu un knābi. Spalvu tērps balts, izņemot lidspalvas, kas melnas. Pieaugušiem putniem kājas un knābis sarkani, jauniem putniem – tumši sarkanbrūni. Lido ar izstieptu kaklu. Tēviņi un mātītes pēc izskata līdzīgi.

Balss:

Riesta laikā raksturīga knābja klabināšana, ko dara abi dzimumi. Dažkārt izdod arī šņācošas skaņas.

Biotops:

Dažāda lauku ainava, galvenokārt pļavas un ganības, barojas arī dažādos mitrājos – grāvju, dīķu un upju malās.

Dzīves veids un uzvedība:

Barību iegūst, gan bradājot pa seklu ūdeni, gan staigājot pa sauszemi, nereti seko lauksaimniecības mašīnām (pļaujmašīnām vai arklam), vienkopus sapulcējoties pat vairākiem desmitiem putnu. Barojas ar sīkiem dzīvniekiem – kukaiņiem, zivīm, abiniekiem, rāpuļiem, putnu mazuļiem, grauzējiem, tārpiem, ēd arī maitu. Novērojams arī izgāztuvēs, kur barojas ar cilvēku pārtikas atkritumiem. Ligzdošanas laikā dzīvo pāros, pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojoši putni uzturas baros. Piemērotās vietās var ligzdot lielā blīvumā, arī koloniāli. Gājputns, ligzdošanas vietās atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā, aizlido septembrī, izņēmuma gadījumos atsevišķi putni var palikt ziemot. Parasti migrē baros, ziemo centrālajā un dienvidu Āfrikā. Migrācijas laikā nozīmīga koncentrēšanās vērojama pie jūras šaurumiem – Gibraltāra un Bosfora, ko šķērso migrācijas trases. Izvairās no lielu atklātu ūdeņu (Vidusjūras) šķērsošanas, jo virs tiem neveidojas planēšanai nepieciešamās siltā gaisa strāvas.

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdu būvē uz dažādām cilvēku radītām konstrukcijām (ēkām, ūdenstorņiem, elektrības stabiem), kā arī kokos, kur labprāt apmetas uz cilvēku izvietotām ligzdu pamatnēm. Ligzda tiek būvēta no zariem, ko salasa uz zemes, un, ilggadīgi lietota, tā var sasniegt iespaidīgus izmērus (1,5 m caurmērā un vairāk kā 1,5 m augstumā). Raksturīga apdzīvotas ligzdas pazīme ir bagātīgs balts kaļķojums uz ligzdas malām un zem tās. Ligzda tiek izklāta ar sausu zāli, dējumā 1-6 netīri baltas olas. Sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, tādēļ mazuļi, kas izšķiļas pēc 33-34 dienu perēšanas, neizšķiļas vienlaicīgi un var būt ar izteiktām auguma atšķirībām. Nelabvēlīgos apstākļos mazākos un vājākos mazuļus vecāki var izmest no ligzdas (retumis – apēst). Mazuļi ir ligzdguļi un lidotspēju sasniedz aptuveni divu mēnešu vecumā. Gadā viens perējums.

Izplatība un skaits:

Nominālpasuga C.c. ciconia ligzdo Eiropā un ziemeļu Āfrikā, kopējai Eiropas populācijai sasniedzot vairāk kā 180 000 pārus (vairāk kā 75% no pasaules populācijas). Latvijā ligzdo aptuveni 10 500 pāri. Pasuga C.c. asiatica ligzdo centrālajā Āzijā un ziemo D Āzijā (Indijā).

Aizsardzības statuss:

Baltā stārķa sugas statuss Eiropā ir raksturots kā „noplicināta” un tā apdraudētības kategorija noteikta kā SPEC2 (suga, kurai Eiropā ir lielākā daļa pasaules populācijas, un kura Eiropā ir neapmierinoši aizsargāta). Baltais stārķis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas 1. pielikumā, Bernes konvencijas 2. pielikumā un Bonnas konvencijas 2. pielikumā.

Apskati citas sugas: