Apraksts:
Neliels svīru dzimtas slaids putns. Ķermeņa garums ap 16-18 cm; tikpat garš ir arī spārns. Lidojumā spārni sirpjveidīgi izliekti, sakļautā veidā mazliet pārsniedz astes garumu. Kakls īss, galva plakana, knābis īss un plats, mute plata. Plecu un krūšu daļa ļoti attīstīta, spēcīga. Aste šķelta. Kājas īsas, nagi visiem četriem uz priekšu vērstiem pirkstiem asi. Tas sekmē relatīvi vieglu pieķeršanos pie gandrīz jebkurām dabiskajām vertikālajām virsmām. Apspalvojuma krāsa brūnmelna vai brūnpelēka, gaišāka pie rīkles. Arī spalvu gali gaišāki. Būtisku krāsojuma atšķirību starp mātītēm un tēviņiem nav.
Biotops:
Pārsvarā ligzdo un uzturas apdzīvotās vietās.
Dzīves veids un uzvedība:
Ļoti veikla un ātra lidotāja. Faktiski svīri uzskata par vislabāko lidotāju starp Latvijas putniem. Pārtiek tikai un vienīgi no dažādiem kukaiņiem, kurus ķer lidojumā, dažreiz ļoti lielā augstumā. Vasaras otrajā pusē, sevišķi pēc jauno putnu izlidošanas, jaunās svīres lauku apvidos var šad tad atrast savainotas ceļmalās, kur, pārāk zemu medījot virs ceļa klājuma, tās sadūrušās ar ātri braucošu transportu, nepagūstot izvairīties.
Nejauši nosēžoties uz zemes (to gan svīres parasti nedara) putnam garo spārnu dēļ (kādreiz uzskatīja, ka nav iespējams; tagad šādu apgalvojumu uzskata par pārspīlētu) ir grūtības pacelties spārnos no līdzenas virsmas, pirms tas neatrod paaugstinājumu, no kura iespējams ieleciens lidojuma uzsākšanai.
Ligzda, olas un mazuļi:
Ligzdu veido dažādu būvju spraugās, dzegu savienojumu vietās, pažobelēs, dažādu torņu iedobumos, retāk arī koku dobumos atklātās vietās. Dējumā 2-3 baltas, iegarenas olas. Mazuļi šķiļas pēc 18-20 dienām, parasti tas ir jūnija beigās, sākumā tie ir kaili, ligzdu atstāj apmēram 1,5 mēnešu vecumā. Barības trūkuma apstākļos spēj badoties.
Izplatība un skaits:
Sastopama visā valstī, piemērotās vietās bieži.
Ļoti plaša Eirāzijas areāla suga. Svīres ir gājputni; pie mums uzturas no maija līdz septembrim. Ziemo Āfrikas dienvidu un centrālajos rajonos. Migrāciju laikā nolido līdz 1000 km dienā.
