Apraksts:
Strepsipteru dzimtas suga. Parazītisks kukainis mūsu reģionā Andrena ģints smilšbitēs. Mātītes un tēviņi izskatā un dzīves veidā būtiski atšķiras. Mātītes kāpurveidīgas, ap 2-4 mm garas. To ķermenis sastāv no mīksta, posmota maisveida vēdera un vāji hitinizētām, sarukušām, tumšbrūnām galvkrūtīm. Visu dzīves laiku mātīte pavada upura (smilšbites) ķermenī, tikai pārošanās laikā mātītes galva redzama izbāzta kādā no smilšbites vēdera segmentu savienojuma vietām. Mātīte izdala specifisku smaržu, lai pievilinātu brīvi lidojošos tēviņus. Tēviņi sīki, 2-3 mm gari, tumšpelēkas pamatkrāsas. Acis lielas, saliktas, galvas priekšpusē ir divi zaroti taustekļi, kas sastāv no sešiem posmiem. Tēviņu priekšspārni ir reducēti nelielos, vālesveidīgos lidojuma stabilizācijas piedēkļos. Pakaļspārni balti vai pelēkbalti, izteikti vēdekļveidīgas formas, labi attīstīti, to plētums nedaudz pārsniedz kukaiņa paša garumu. Tēviņi ir ļoti kustīgi un labi lidotāji, lai gan dažkārt, lai pārvarētu lielus attālumus un meklētu mātītes, tie konstatēti lidojam pieķērušies pie smilšbites vai cita kukaiņa.
Bišu strepsipteras dzīves cikls ir šāds. Apaugļotā un smilšbites ķermenī parazitējošā mātīte dēj dažus tūkstošus olu, kas līdz šķilšanās brīdim atrodas īpašā "perējamajā kamerā". Izšķīlušies kāpuri, kas parasti nepārsniedz 0,1-0,15 mm lielumu, nekavējoties atstāj "perējamo kameru" un smilšbiti, nonākot vidē. Kāpuriem ir sīki, asi nadziņi un tie ļoti aktīvi pārvietojas pa augiem, meklējot piemērotu saimnieku. Tā kā šajā stadijā strepsipteras kāpuri parasti meklē nevis pieaugušu kukaini (kā dzīves cikls drīz beigsies!), bet gan saimniekkukaini kāpura stadijā, tie pieķeras un pārceļo ar pieaugušajām smilšbitēm uz to dzīves vietām, kur alās iespējams atrast jauno smilšbišu kāpurus. Atrodot piemērotu upuri, strepsipteras tajā ieurbjas, barojas ar taukaudiem un, vairākas reizes novelkoties, no kāpura kļūst par pieaugušu strepsipteru. Mātītes visu mūžu (līdz saimniekkukaiņa bojāejai) pavada saimniekā, bet, ja izšķīlusies pieaugusi strepsiptera ir tēviņš, tā atstāj saimnieku-smilšbiti un nekavējoties dodas mātīšu meklējumos uz citas smilšbites. Tēviņu dzīves ilgums ir īss, jo pēc mātītes atrašanas un apaugļošanas, tie iet bojā: faktiski tas var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām.
Izplatība:
Eiropā visbiežāk atrastā strepsiptera; dažviet piemērotās vietās ar blīvu Andrena ģints smilšbišu izplatību bišu strepsipteru uzskata par neretu sugu.
Latvijā sastopamība nav pētīta un nav zināma; visticamāk tā ir ļoti reta un tikai lokāli sastopama suga sugas areāla ziemeļu nomalē.
Summary:
Distribution insufficiently known; obviously this is very rare in Latvia close to the northern area boundary of the species.
Распространение в Латвии неизучено. Вероятнее всего, веерокрыл является очень редким видом по близости северной границы ареала.
