Maksteņu kārta (Trichoptera)

Tauriņiem radniecīga kukaiņu klases kārta. Ietilpst dažāda lieluma - parasti vidēji lieli kukaiņi (ap 2 cm) -, kam raksturīgs neuzkrītošs krāsojums brūndzeltenā vai pelēkā krāsā. Acis lielas, izliektas. Taustekļi diegveidīgi, gari. Priekšspārni un ķermenis apmatoti. Spārnu dzīslojuma īpatnībām ir liela nozīme sugu (un augstāku taksonomisko kategoriju) nodalīšanā. Raksturīgi divi pāri spārnu, no kuriem pakaļspārni ir mazliet mazāki un caurspīdīgi. Lido vāji, visbiežāk uzturas tiešā ūdens tuvumā lakstaugu stāvā vai uz koku (krūmu) zariem un lapotnē. Dienas laikā parasti atrodamas pasīvi sēžot ar jumtveidā sakļautiem spārniem. Aktīvākas krēslā.

Kāpuri vienmēr dzīvo ūdenī, kur pārtiek no augiem vai - dažām sugām - ir plēsīgi. Kāpuri no sīkiem akmentiņiem, smilšu graudiem, augu atliekām, gliemežvāku atlūzām un citiem pieejamiem materiāliem veido cilindrisku makstveida "mājiņu", kurā uzturas visu kāpura dzīves cikla daļu. Dažu sugu kāpuri uzturas zem dažādiem priekšmetiem un akmeņiem ūdenī un "mājiņu" neveido.

Pieaugušu īpatņu dzīves ilgums ir tikai dažas dienas, kuru laikā tie pārojas un dēj olas. Šajā laikā pieaugušās makstenes barojas ļoti pasīvi - tikai uzņem šķidrumu. Maksteņu kāpuri un arī pieaugušie īpatņi (iekrītot ūdenī) ir nozīmīga zivju barība, jo sevišķi ezeros.

Pasaulē nodala vairāk nekā 7600 maksteņu sugu, tās sastopamas visā pasaulē, lai gan vairākums - ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Latvijā zināmas nepilnas 200 sugas; šo kukaiņu kārtu pie mums uzskata par salīdzinoši labi izpētītu.