Tripšu kārta (Thysanoptera)

Kukaiņu klases kārta. Dažreiz to latvisko kā bārkšspārņus, jo sugām spārnu apmale ir sīkskropstaina. Sīki, šauri un slaidi, saplacināta ķermeņa kukaiņi ar gariem un šauriem spārniem. Ķermeņa garums vairumam sugu 0,5-5 mm robežās, pārsvarā sugas ir mazākas nekā 1 mm. Pamatkrāsa tumša: visbiežāk no zaļas līdz melnai. Abi spārnu pāri līdzīgi, dzīslojums maz izteikts vai reducēts, sevišķi pakaļspārniem. Raksturīga dūrēja-sūcēja tipa mute. Šīs sugas bieži, nereti lielā skaitā vienkop, redzamas uz ziediem, kur pārtiek, sūcot augu sulu (sulu sūc arī no stublāja un lapām). Atsevišķas sugas ir plēsīgas, to upuri ir sīki kukaiņi. Taustekļi īsi, maksimāli no 10 posmiem (minimāli - 6 posmi). Ejkājas īsas.

Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos; kāpuri no olām izaug par pieaugušu īpatni apmēram 3 nedēļās. Arī kāpuri pārtiek no augu sulām, dažas sugas uzbrūk citiem kukaiņiem, tos izsūcot. Olas dēj uz augu lapām vai olas ievada ar dējekli augu audos (stublājā, ziedpumpuros, lapas iekšienē). Piemērotas klimatiskās sezonas laikā mērenajā klimatā parasti mēdz būt vairākas paaudzes. Apkurināmās siltumnīcās aktīvi visu gadu. Ziemo augsnes virskārtā, telpās.

Pasaulē ap 6000 sugas dažādās klimatiskajās joslās. Latvijā ap 80 sugas, daudzas no tām ir augu kaitēkļi un pārnēsā augu slimības (vīrusus). Atsevišķas tripšu sugas ir sevišķi postīgas siltumnīcās. Izsūktie augi nīkuļo, tiem neatveras vai nobirst ziedpumpuri, dūruma vietās veidojas plankumi, tiek bojāta kultūraugu raža.