Blusu kārta (Siphonaptera (Aphaniptera))

Kukaiņu klases kārta. Pieder sīki (no milimetra daļām līdz 5 mm) bezspārnu kukaiņi. Tie visi ir parazīti uz siltasiņu dzīvniekiem, parasti zīdītājiem (ap 90% visu sugu), retāk - putniem. Pārtiek, sūcot upura asinis. Ķermenis sāniski saplacināts (tas palīdz viegli spraukties caur dzīvnieka apmatojumu), diezgan ciets (hitinizēts), klāts ar matiņiem un dzelkņiem. Dzelkņojums palīdz labāk noturēties apmatojumā. Sugu noteikšanā ir liela nozīme sariņu izvietojumam uz galvas. Taustekļi ļoti īsi, iegulst rievās uz galvas. Ir gan plašām dzīvnieku grupām, gan ļoti specifiskām sugām pielāgotas blusas. Kājas diezgan garas, sevišķi aizmugurējās, kas pielāgotas lēkšanai, aizmugurējo kāju gūžas paresninātas. Vēders desmitposmains, posmojums skaidri saskatāms tikai pietiekamā palielinājumā, jo ir blīvs, vāji nodalīts. Attīstība noris ar pilnīgu pārvēršanos. Kāpuri sīki (ap 1-2 mm), pārtiek no epidermas zvīņam, ātri iekūņojas (līdz iekūņošanās brīdim ne vairāk kā trīs ādas nomaiņas - tas ir manāmi mazāk nekā daudziem citiem kukaiņiem, kas attīstās ar pilnīgo pārvēršanos). To sugu kāpuri, kas attīstās nost no saimniekdzīvnieka, pārtiek arī no trūdvielām, mikroskopiskām sēnēm, dažādiem citiem organisko vielu sadalīšanās produktiem. Kāpuri tārpveidīgi, bezacu, klāti ar skraju sarojumu, balti vai gandrīz bezkrāsaini. Pieaugušas blusas dzīves ilgums parasti nepārsniedz 3 mēnešus. Vislielākā blusu koncentrācija ir uz peļveidīgajiem, suņu dzimtas sugām. Var pārnēsāt bīstamas infekcijas slimības, tajā skaitā cilvēka blusa Pulex irritans. Savairojoties rada diskomforta sajūtu, niezi, iekaisumus koduma vietās.

Visā pasaulē kosmopolītiski izplatītu kukaiņu kārta, nodala līdz 2500 sugu; dažos avotos šis skaits tiek minēts mazāks - 2150 sugas). Latvijā ap 50 sugu.