Kamielīšu kārta (Raphidioptera)

Kukaiņu klases kārta. Pieder nelieli vai, biežāk, vidēja lieluma (garums 0,6-1,8(max 2,8 cm)) kukaiņi ar slaidu ķermeni. Lai gan vizuāli tie ir izskatā līdzīgi dūņenēm un tīkspārņiem, kamielīšu raksturīga pazīme ir pagarinātas un uz augšu manāmi vērstas priekškrūtis. Galva maza, iegarena, kopā ar izstieptajām priekškrūtīm ķermeņa priekšdaļa izskatās izteikti "kaklveidīga". Kājas tievas, pēdas četrposmainas. Spārni četri, caurspīdīgi, priekšspārni no pakaļspārniem parasti gandrīz neatšķiras. Raksturīga spārnu īpatnība ir skaidri saskatāms, bagātīgs dzīslojums. Dzīslojuma īpatnībām ir liela nozīme sugu savstarpējā nodalīšanā. Spārnu sakļāvums mieta stāvoklī jumtveidīgs. Taustekļi ļoti tievi, pavedienveidīgi, manāmi garāki nekā galva. Šo sugu attīstība noris ar nepilnīgo pārvēršanos, t.i. - jau izšķīlies kāpurs visumā līdzīgs pieaugušam indivīdam, līdz 10-11 reizes novelkoties (mainot ādu), tas kļūst pieaudzis. Kamielīši ir diezgan lēnas un attīstības kukaiņi, kāpura stadija ilgst 2-3 gadus, dažām sugām - pat līdz 6 gadiem. Pieaugušu indivīdu dzīves ilgums gan ir īss - mērenajā klimatā tas ilgst līdz 3 mēnešus (indivīds pieaudzis kļūst vasaras sākumā). Kamielīši ir plēsīgas sugas gan pieaugušā, gan kāpura stadijā; to pamatbarība ir dažādas sīkas tīklērces, laputis, dažādu citu kukaiņu kāpuri. Tādēļ nereti - it īpaši to izplatības masveida apgabalos - kamielīšus uzskata par vērtīgiem kukaiņiem dažādu zemkopības un meža kaitēkļu ierobežošanā.

Pasaulē plaši izplatīti kukaiņi; to vairums gan mīt ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas mežos Eirāzijā un Z-Amerikā, lai gan atsevišķas sugas mīt pat tropos C-Amerikā un DA-Āzijā. Tomēr kamielīšu areāli neiesniedzas dienvidu puslodē. Divās dzimtās kopumā nodala ap 270 sugas. Latvijā 4 sugas.