Galva izstiepta, parasti saplacināta. Taustekļi gari, daudzposmaini. Acis - nelielas fasetacis un vēl ir 3 actiņas. Krūšu posmi nodalīti. Pirmais no tiem četrstūrains, vislielākais, bet nākamie divi vienāda lieluma. Vēders vienpadsmitposmains. Pēdējais - 11.posms - saskatāms tikai no apakšpuses; tas sadalīts subanālajos vākos un redzams kā divas sīkas trīsstūrveidīgas daļas.
Spārni caurspīdīgi, plēvaini, skaidri redzams diezgan labi izveidots dzīslojums. Pakaļspārni parasti platāki nekā priekšspārni. Kājas garas, slaidas, pēdas 3-posmainas.
Dzīvo pie ūdeņiem. Olas dēj ūdenī. Kāpuri attīstās ūdenī, parasti tie uzturas zem akmeņiem, nogrimušiem kokiem un līdzīga substrāta. Kāpuru attīstība ir ilga, dažām sugām - līdz 3 gadiem (bet ne mazāk kā vienu gadu). Kāpuri pārtiek no detrīta un sīkdzīvniekiem, kas atrodami gultnes tuvumā. Attīstība nepilnīga - t.i. - daudzkārt mainot ādu, tie palēnām iegūst pieauguša kukaiņa izskatu. Pēdējo reizi ādas maiņa noris ārpus ūdens. Kāpuri jau kopš šķilšanās agrīnās nimfas stadijās atgādina pieaugušas strautenes, tikai tiem nav spārnu.
Pieauguša kukaiņa dzīves ilgums ir īss - līdz 1 mēnesim. Šajā laikā tie barību neuzņem, pārojas un dēj olas vairākās porcijās.
Zināmas ap 3400 sugas dažādās klimata joslās. Latvijā kārta nav sīki pētīta, varētu būt sastopamas 25-30 sugas, kas ietilptu 5-6 dzimtās. Dzimtas savstarpēji atšķiramas pēc pēdas posmu garuma (vienādi, vai: katrs atšķirīga garuma) un spārnu dzīslojuma īpatnībām (veido vai neveido x-veida krustojumu, kā arī: pēc spārnu galotnes dzīslu tīklojuma rakstura).
Biežāk sastopamās sugas Latvijā ir Isoperla grammatica (gar upēm) un ļoti agri pavasarī lidojošā Brachyptera baueri (gar Daugavas lejteci).
