Dūņeņu kārta (Megaloptera)

Kukaiņu klases kārta. Pieder ar ūdeņiem (tikai saldūdeņos) saistīti vidēja lieluma kukaiņi neuzkrītošās krāsās, līdz 2 cm gari, reti vairāk, kas nedaudz pēc spārnu dzīslojuma atgādina tīklspārņus. Dūņenēm miera stāvoklī spārni sakļauti jumtveidā. Lai gan spārni šķiet visai masīvi, šie kukaiņi lido maz un slikti. Parasti pieaugušās dūņenes novērojamas sēžot uz augu lapojuma ūdeņu tuvumā. Mute grauzēja tipa. Pieaugušās dūņenes barību neuzņem (gandrīz visas sugas), to dzīves ilgums ir visai īss - no dažām stundām līdz pāris nedēļām. Attīstība ar pilnīgu pārvēršanos. Dzīves ilgums kāpura stadijā, atkarībā no sugas, vienu līdz piecus gadus. Kāpuri ir plēsīgi, tie dzīvo ūdenstilpes gruntī, pārtiekot no dūņās sastopamajiem citu bezmugurkaulnieku kāpuriem un tārpiem. Kāpuriem ir masīvi žokļi, dažreiz kāpuru skaits ir ļoti liels - simtos uz ūdenstilpes grunts kvadrātmetru. Arī olu skaits, ko dzīves laikā dūņeņu mātīte izdēj, ir liels - ap 3000. Olas tiek dētas lielās grupās uz augiem, kas atrodas ūdeņu malās. Pieaudzis kāpurs iekūņojas uz sauszemes mitrā vietā netālu no ūdens. Pieaugušie indivīdi šķiļas pavasarī (līdz vasaras sākumam); mūsu klimatā - no aprīļa beigām līdz parasti jūnija vidum.

Pasaulē ap 300 sugu dažādā klimatā. Latvijā maz pētīta grupa, zināmas 4 sugas.