Raksturīgi divi caurspīdīgu spārnu pāri (dažām sugām var būt reducēti), dzīslojums bagātīgs, skaidri saskatāms. Uz spārniem mēdz būt tumšāki plankumi. Priekšspārni mazliet vai manāmi garāki nekā pakaļspārni. Mutes orgāni grauzējtipa. Attīstība ar pilnīgu pārvēršanos (ola, kāpurs, pieaudzis īpatnis). Galva knābjveidīga. Taustekļi antenveida, gari, līdz 50-60 posmu. Vēders garš, desmitposmu; tā krāsojums sugām ļoti dažāds, pat divkrāsains vai trīskrāsains. Parasti atšķirīga krāsa (ja sugai tā piemīt) raksturīga vēdera galējiem posmiem.
Kāpuri dzīvo augsnē un lakstaugu stāvā. Galvenokārt pārtiek no atmirušiem organismiem (dažādiem posmkājiem) un augu paliekām.
Kārtā apmēram 550-600 sugu 9 dzimtās visā pasaulē, lai gan pārsvarā siltzemju joslās. Latvijā 2 dzimtas ar 7 sugām: Boreidae (2 sugas, sīki, ap 2-3 mm gari brūni kukaiņi ar zaļganu spīdumu un ar reducētiem spārniem, dzīvo skujkoku mežos zemsedzē un sūnās, nereti Latvijā), kā arī dzimta Panorpidae, kam pieder skarpijmušas (dažreiz tās tiek nosauktas arī kā "skorpijmušas").
