Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)

Vidēji lielu (parasti 0,7-3,5 cm garu) kukaiņu kārta. Spārnu plētums līdz 5 cm. Sugas attīstās ar pilnīgo pārvēršanos, turklāt no kāpura stadijas ir divas starpstadijas līdz pieaugušam īpatnim. Vispirms no kāpura iznāk lidotspējīgs, bet nepilnīgi attīstīts pieaudzis īpatnis, kas 1-2 dienu laikā maina ādu un tad kļūst pilnībā pieaudzis.

Šiem kukaiņiem raksturīgs ļoti īss dzīves laiks - no dažām stundām līdz 10 dienām, visbiežāk tās ir 1-2 dienas. Raksturīgi 2 pāri spārnu, no kuriem pakaļspārni ir manāmi mazāki vai dažreiz to nav reducēšanās dēļ. Pieaugušām viendienītēm raksturīgas 2-3 pavedienveidīgas piedevas jeb cerkas vēdera galā. Pieaugušie īpatņi barību neuzņem, tiem mutes orgāni ir reducēti.

Ķermenis ir trausls, maz hitinizēts, priekškrūšu posms parasti īsāks nekā viduskrūšu posms. Vēders tievs, 10-posmu. Galva maza, ar 2 fasetacīm un 3 actiņām (no kurām vidējā var būt reducēta). Taustekļi īlenveida, pamatposmi manāmi resnāki nekā sīkposmainā, sarveidīgā daļa. Kājas tievas un garas. Caurspīdīgo spārnu dzīslojuma īpatnības ir būtiska pazīme dažādo sugu un dzimtu nodalīšanā.

Viendienītes ir nozīmīga zivju barības sastāvdaļa: gan kāpuri, gan pieaugušie īpatņi masveida šķilšanās un izlidošanas laikā.

Visbiežāk dzīvo tekošu vai, retāk, stāvošu ūdeņu tuvumā (pieaugušie), kāpuri dzīvo ūdenī. Pieaugušo īpatņu lidojumam ir raksturīgs augšup-lejup viļņveidīgs planējums, zemākajā punktā, ja lidojums notiek virs ūdens, skarot ūdens virsmu. Mātītes olas dēj ūdenī. Kāpuri visbiežāk pārtiek no detrīta, dzīvo uz grunts (līdz dažiem simtiem uz kvadrātmetru piemērotās vietās), attīstības laiks līdz pieaugušam īpatnim var ilgt līdz 3 gadus.

Pasaulē ap 2000 sugas dažādās klimata joslās. Latvijā ap 50 sugas 11 dzimtās.