Visā pasaulē sastopami kukaiņi - zināmas ap 1180 sugas, no tām Eiropā - ap 70, bet Latvijā - ap 10.
Zeltactiņu dzimta (Chrysopidae)
Tīklspārņu kārtas dzimta. Pieder vidēja lieluma - parasti 1,5-3 cm - gari, diezgan trausla izskata tīklspārņi, kam raksturīgs visai neveikls lidojums un kā krāsojuma pamattonis viscaur ir zaļgans vai, retāk, dzeltenīgi brūns. Arī puscaurspīdīgo spārnu visbiežāk zaļgano krāsu noteic dzīslojuma krāsas tonis. Sēdošiem kukaiņiem gandrīz vienādo spārnu pāri ir jumtveidīgi sakļauti. Acis zeltainas vai zeltaini zaļas. Taustekļi tievi, parasti vismaz pustik gari, cik ķermenis. Plēsīgas sugas - gan pieaugušie, gan, jo sevišķi, kāpuri. Nozīmīgas sugas dažādu kaitēkļu - jo sevišķi laputu un tām radniecīgu kukaiņu - apkarošanā gan atklātās, gan segtās zemkopības platībās. Šī iemesla dēļ tiek praktizēta atsevišķu sugu rūpnieciska kultivēšana tirdzniecībai (t.s. "kaitēkļu bioloģiskajai kontrolei") un pieprasījuma nodrošināšanai.
Šīs dzimtas sugas
-
zeltactiņa Chrysopa sp.
angliski: lacewing
vāciski: Florfliege
zviedriski: guldögonsländan
igauniski: kiilassilm
lietuviski: auksaakė
krieviski: златоглазка
-
zeltactiņa (kāpurs) Chrysoperla carnea (Stephens)
angliski: common green lacewing
vāciski: Gemeine Florfliege
zviedriski: guldögonsländan
igauniski: harilik kiilassilm
lietuviski: paprastoji auksaakė
krieviski: обыкновенная златоглазка