īsspārnu sisenis

Podisma pedestris L. (Acridium apterum)

Podisma pedestris L. attēls

latviski: īsspārnu sisenis

angliski: wingless short-horned grasshopper

vāciski: Gewöhnliche Gebirgsschrecke

zviedru: skogsgräshoppa

igauņu: sinisäär-tirts

lietuviešu: besparnis skėriukas

krievu: кобылка бескрылая пешая

  • podisma-pedestris-l
  • podisma-pedestris-l-2

Apraksts:

Plašā ģeogrāfiskajā teritorijā Eiropā un Āzijā līdz Mongolijai, galvenokārt mērenā klimata sausajā un siltajā sektorā, sastopama siseņu dzimtas suga. Latvijā nevienmērīgi un pareti - diezgan tuvu kopējā sugas areāla ziemeļu malai. Vidēja lieluma sisenis, kam tēviņu un mātīšu lielums visai jūtami atšķiras. Tēviņi - pat vislielākie - gandrīz vienmēr ir mazāki (1,6-2,5 cm) nekā mātītes (2,4-3,3 cm). Ķermeņa pamatkrāsojums no rūsganbrūna līdz gaiši dzeltenbrūnam, parasti vienmēr ar izteiktu dzelteni-melnu šķērssvītru zīmējumu uz ķermeņa (dažreiz papildus ir arī dzelteni melni punkti). Tēviņi parasti ir spilgtāka krāsojuma. Parasti vismaz uz kāju ciskām ir izteikti sarkanīgi toņi. Virzienā no acs pāri priekškrūtīm ir tumša svītra. Priekškrūtis īsas, to virsma ieapaļi cilindriska un ar gandrīz nemanāmu vidusķīli; sānu ķīļu vispār nav). Prosternits ar izcilni (nevis kārpiņu!). Taustekļi diegveida, vidēji gari. Ļoti raksturīga pazīme (vienīgajam no pie mums sastopamajam siseņiem) ir reducēti, īsi olveidīgi priekšspārni, kā arī vispār nav pakaļspārnu. Nelidojošs sisenis. Pamatbiotopi: sausieņu pļavas, mežmalas, aizaugušas un akmeņainas nogāzes. Areālā sastopams gan zemienēs, gan kalnos līdz 1,5 km vjl., areāla pašos dienvidos - vēl augstāk līdz 3 km vjl. Pārtiek no graudzālēm un citiem lakstaugiem. Aktivitātes perioda maksimums mūsu klimatā: jūlijā un augustā.

Apskati citas sugas: