violetais jēlādenis

Necrobia violacea (L.)

Necrobia violacea (L.) attēls

latviski: violetais jēlādenis

angliski: blue bone beetle, blacklegged ham beetle

vāciski: Blaue Kolbenbuntkäfer ( Fellkäfer, Kolbenkäfer)

zviedriski:

igauniski: laibanäkk

lietuviski: violetinis keršvabalis

krieviski: синий костоед

Apraksts:

Jēlādeņu dzimtas suga. Sīka vabole - garums ap 4-5 mm. Pamatkrāsa viendabīgi zili violeta, metāliska (dažreiz var būt zaļgans tonis), apmatojums tumšs, spārnu un priekškrūšu virsma raupja, nelīdzena: ar iedobumiem un izciļņiem. Taustekļi melni, vālīte īsa, trīsposmaina; pēdējais posms ap divreiz garāks nekā priekšpēdējais. Vēders 5-posmains. Kājas īsas un robustas. Pieaugušie indivīdi uzturas uz mirušiem dzīvniekiem: kaulos, ādās, arī uz mirušām zivīm. Pārtiek no ļoti dažādas barības - gan atmirušām organiskajām vielām, gan aktīvi medī dažādu posmkāju kāpurus. Dažādās areāla vietās ļoti plastiski piemērojas pieejamajai barībai. Saulainā laikā pieaugušie indivīdi sastopami arī uz ziedaugiem. Novērots, ka vaboles ir aktīvas pārlidotājas un no liela attāluma spēj sajust krituša dzīvnieka smaku. Kāpuri ir vēl izteiktāk plēsīgi un uzbrūk dažādiem citiem kāpuriem, kūniņām un sīkiem posmkājiem, to attīstības periods ilgst apmēram vienu mēnesi.

Izplatība:

Mūsdienās kosmopolītiskas izplatības vabole, lai gan faktiskā sastopamība ir visai nevienmērīga, un parasti šī suga vienuviet nav ieraugāma lielā skaitā. Pēc pamatizplatības tā ir plaša Eirāzijas areāla vabole: Eiropā līdz Fennoskandināvijai un Āzijā līdz Ķīnai un Tālajiem Austrumiem. Amerikā ievazāta kopš XIX gadsimta.

Apskati citas sugas: