lauka maijvabole

Melolontha melolontha L.

Melolontha melolontha L. attēls
  • lauka maijvabole attēls
  • lauka maijvabole attēls

latviski: lauka maijvabole

angliski: common cockchafer

vāciski: Feldmaikäfer

zviedriski: ollonborre

igauniski: lõuna-maipõrnikas

lietuviski: paprastasis grambuolys

krieviski: майский жук западный

Apraksts:

Liela skarabeju jeb plākšņtaustekleņu dzimtas vabole (garums 2,4-3,5 cm). Ķermeņa pamatkrāsa melnbrūna; no virspuses spārni, kājas un taustekļi gaišbrūni, sarkanbrūni vai tumšbrūni. Sugai piemīt plašas krāsojuma variācijas. Uz priekškrūtīm un sānos priekšpusē blīvs dzeltenbrūns apmatojums. Pieaugušās vaboles izlido ap maiju (jūnija sākumā). Sastopamas aptuveni 4-6 nedēļas. Barojas ar dažādu lapkoku lapojumu, tajā skaitā - augļkokiem. Olas dēj augsnē, ap 20-35 cm dziļumā. Kāpurs balts vai bāldzeltens, ar dzeltenbrūnu galvu un tumšāku aizmugures galu, seškājains. Sākumstadijās kāpurs barojas ar humusu, vēlāk - apgrauž dažādu lakstaugu saknes. Ilgas attīstības suga; pilns cikls līdz nākamajai pieaugušajai vabolei ilgst mūsu klimatā 4 gadus, citviet, siltākos apgabalos, 3 gadus. Līdz ar to vaboļu parādīšanās masveidā ir cikliska un pa gadiem mainīga. Masveidā savairojoties var būt postīga mežaudzēs un augļkoku plantācijās.


Līdzīga (bet mazāka) suga ir meža maijvabole (2-2,5 cm gara)- M.hippocastani; sugas viegli atšķiramas pēc ķermeņa pakaļgala: lauka maijvabolei tas ir garš, slaids, meža - īss, strups. Meža maijvabole ir salīdzinoši retāka.

Izplatība:

Eiropā sastopama suga. Lai gan Latvija ir diezgan tuvu areāla ziemeļdaļai, lauka maijvabole ir parasta suga, sastopamība pa gadiem variē. Tas gan ir saistāms nevis ar sugas reālo izplatību, bet gan ilgo attīstības ciklu no olas līdz izlidojošam indivīdam.

Apskati citas sugas: