Apraksts:
Briežvaboļu dzimtas suga. Lielākā un krāšņākā dzimtas vabole pie mums - tēviņu ķermeņa garums var sasniegt pat 10 centimetrus. Parasti tēviņu lielums (ieskaitot "ragu" garumu) ir 4,5-8 cm, mātītēm - 2,5-5,5 cm. Tēviņiem (atšķirībā no mātītēm) raksturīgi ļoti izteikti "ragi", kas faktiski ir pagarināti augšžokļi. Sastopama vecos lapkoku mežos un parkos, kur pieejams daudz trupējošas koksnes, mūsu reģionā - sevišķi ozols. Literatūrā ir norādes, ka citviet kāpuri var būt sastopami arī uz citu sugu lapkokiem. Kāpuri uzturas stumbra pamatdaļā un resnā sakņojumā. Pieaugušas vaboles ķermeņa pamatkrāsojums tumšbrūns līdz gandrīz melns, parasti galva un priekškrūšu daļa ir tumšāka. Kāpuru attīstības ilgums garš - līdz 4-5 gadi. Pieaugušās vaboles lido īsu brīdi vasaras sākumā. Tās sevišķi pievilina rūgstoša ozolu sula, kas pieejama mizas un stumbra rētās.
Izplatība:
Ar Eiropas ozolu mežiem saistīta suga galvenokārt kontinenta vidusdaļā. Latvijā ļoti reti uz areāla ziemeļu ārējās robežas. Kopš atraduma 1969.g. Vidzemē (Ieriķos) tā nebija dokumentēti konstatēta vairāk nekā 50 gadus - līdz 2021.g., kad to izdevās konstatēt Zemgalē (Dobele). Acīmredzot, dižā briežvabole joprojām sporādiski šur tur iespējama Latvijas vietās, kur sastopami veci ozolu meži vai atsevišķas saglabājušās audzes vai vecu koku grupas.
