parastais racējcircenis (zemesvēzis, ķirelis)

Gryllotalpa gryllotalpa L.

Gryllotalpa gryllotalpa L. attēls

latviski: parastais racējcircenis (zemesvēzis, ķirelis)

angliski: European mole-cricket

vāciski: Gemeine Maulwurfsgrille

zviedriski: mullvadssyrsa

igauniski: kaerasori

lietuviski: kurklys

krieviski: обыкновенная медведка

Apraksts:

Diezgan plaši Eiropā (neiekļaujot galējos ziemeļus) līdz R Āzijai un Z Āfrikai sastopama circeņu suga.

Aktīvāks naktī. Pieauguši īpatņi 4-5 cm gari, mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Mātītēm dējekļa nav. Ķermenis samtaini apmatots, krāsa pelēkbrūna, apakšpuse gaišāka, dzeltenīga. Taustekļi diezgan īsi, sarveidīgi. Acis sīkas, žokļi ļoti spēcīgi. Priekškājas pārveidotas zemes rakšanai, īsas un masīvas, lāpstveidīgas, ar zobainiem stilbiem. Līdzīgi citām taisnspārņu kārtas sugām arī zemesvēzim ir spārni: priekšējie īsi, pakaļējie gari, krokaini salocīti. Lido ļoti reti, tikai iztraucēts un galējas nepieciešamības spiests, lidojums smagnējs un neveikls.

Dzīvo pazemē, pašizraktā alu sistēmā, priekšroku dod mitrām, trūdvielām bagātām augsnēm, tajā skaitā dārzos, tīrumos un siltumnīcās. Barojas ar augiem, sliekām, dažādiem kukaiņiem un sīkiem gliemjiem.

Maijā-jūnijā zemesvēža mātīte kādā no alas paplašinātajiem atzariem dēj 100-350 olas, kuras apsargā arī pēc mazuļu izšķilšanās vismaz mēnesi vai ilgāk. Divu līdz trīs nedēļu laikā no olām izšķīlušies mazuļi ir ap 2-3 mm gari, sākumā balti, un līdz pieauguša īpatņa lieluma un izskata sasniegšanai vairāk nekā 10 reizes maina ādu. Spārni parādās tikai pēdējā nobriešanas stadijā, un tikai pēc trīs gadiem zemesvēzis ir pilnīgi pieaudzis, kas arī tiek uzskatīts par šīs sugas parasto dzīves ilgumu Z-Eiropā.

Neparastā dzīves veida un izskata dēļ par zemesvēzi ir daudz nepamatotu mītu. Vēdera pēdējā posma garie piedēkļveida izaugumi jeb cerkas nav domātas duršanai, bet gan pilda taustes un jutīguma funkciju, lai orientētos alā un savlaicīgi uztvertu zemes satricinājumu, tuvojoties ienaidniekam.
Zemesvēzis tāpat nav indīgs, bet koduma vietā izšļāktais gremošanas šķidrums nereti izraisa brūces iekaisumu, tāpēc zemesvēzim nevajadzētu ļaut iekost pirkstā, bet rokās - neņemt. Kukaiņa žokļi ir sevišķi spēcīgi - tas ne vien spēj bez pūlēm pārkost pirksta ādu, bet arī koku un krūmu saknes.

Čirkstošo skaņu, kas rodas tēviņam trinot spārnus vienu gar otru, visbiežāk dzird vēlā pavasara vakarā pārošanās laikā.

Lai gan, bojājot kultūraugu saknes, zemesvēzi tā biežas sastopamības vietās uzskata par izskaužamu kukaini, daudzviet Eiropā zemkopības metožu pilnveidošanas dēļ un ķimizācijas rezultātā tas ir kļuvis rets.
Latvijā zemesvēzis pagaidām sastopams diezgan bieži visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi.

Summary:

Common but unevenly distributed nocturnal species throughout the country.

Apskati citas sugas: