Apraksts:
Kuņģspindeļu dzimtas suga. Vidēja lieluma (garums 0,9-1,3, retāk - līdz 1,8 cm), bagātīgi apmatota muša ar diezgan slaidu vēderu (tas sevišķi izteikts mātītēm, kuras arī kopumā ir lielākas nekā tēviņi). Kopējā ķermeņa krāsa dzeltenīgi brūna. Krūtis melni, vēders rūsganbrūni apmatoti. Kājas dzeltenīgi brūnas. Starp vēdera pirmo-otro posmu ir izteikta iežmauga - ļoti uzskatāma mušas noteikšanas pazīme. Pieaugušas mušas dzīves ilgums ir ap 2 nedēļas. Toties izdēto olu dzīvotspēja sasniedz pat 250 dienas. Šī suga olas dēj uz zirgu priekškājām, kakla, ap muti. Kāpuri pēc šķilšanās ierāpo mutē un nokļūst kuņģa-zarnu sistēmā, kur ar āķveidīgiem dzelonīšiem cieši piestiprinās pie zarnu trakta vai kuņģa sienas un parazitē. Kāpuriem to sākotnējā stadijā ķermeņa galā veidojas īpatnējs "sarkanais plankums", kas ir ļoti sablīvināts taukaudu šūnu (faktiski: ar hemoglobīnu piesātinātas šūnu citoplazmas) veidojums. Tas nodrošina kāpura apgādi ar skābekli. Pēc pieaugšanas kāpuri atstāj saimnieka ķermeni caur anālo atveri un iekūņojas zemē. Pieaugusi muša no kūniņas šķiļas pēc 1-2 mēnešiem. Masveida savairošanās gadījumā var izraisīt zirgu nāvi. Tiesa, mūsdienās ir izveidoti kvalitatīvi veterinārmedicīniskie preparāti zirgu kuņģa-zarnu sistēmas attīrīšanai no šī parazīta.
Izplatība:
Visā pasaulē uz zirgiem sastopama suga. Uzskata, ka zirgu kuņģspindeles biežākās izplatības apgabali ir R-Eiropa un ASV dienvidu un dienvidrietumu štati.
Latvijā visā teritorijā, izplatība pa reģioniem variē.
Summary:
A common species in Latvia, its abundance is variable in different regions.
