Apraksts:
Eirāzijā līdz Mongolijai visai nevienmērīgi sastopama siseņu dzimtas suga. Eiropā galvenokārt tās centrālajā daļā (Alpos), virzienā uz kontinenta ziemeļiem atradnes ļoti reti, sporādiski. Baltijas reģionā ļoti reti, lielākā populācija Ēlandes salā; Latvijā patstāvīgi zināmu un stabilu atradņu pašlaik nav. Par sugas sastopamību Latvijā ir tikai un vienīgi visai seni dati. Iespējama sugas ieceļošana no dienvidiem, lai gan arī Polijā šī siseņa kādreiz zināmajās atradnēs tas tiek uzskatīts par izzudušu. Reti tas vēl sastopams arī Baltkrievijā.
Vidēja lieluma vai liels sisenis: tēviņi 2,4-3 cm, mātītes 2,9-4 cm lielas. Ķermeņa pamatkrāsojums brūnpelēki plankumains, uz galvas un priekškrūtīm ar zaļganu tonējumu. Uz kājām un ciskām dzeltenīgi plankumains krāsojums - uz gaiša fona melni vai tumšbrūni punkti un plankumi. Pastāv diezgan lielas krāsojuma variācijas. Priekškrūtis cilindriskas, plecu daļā paplatinātas. Vidusķīlis zems, to šķērso 2-3 šķērsrievas. Taustekļi diegveida, vidēji gari: aptuveni puse no ķermeņa garuma. Spārni labi attīstīti kā tēviņiem, tā mātītēm, sakļautā veidā pārsniedz ķermeņa garumu. Priekšspārni brūnpelēki ar plankumiem. Pakaļspārni sārti, sarkani vai rozā, nodalīti ar platu, tumšu garenlīniju, un spārna ārējā ceturtdaļa vai trešdaļa brūna vai pelēkbrūna ar skaidri izteiktu, tumšu dzīslojumu. Tēviņi lido tarkšķot, līdzīgi kā parkšķis. Parkšķim (Psophus stridulus) pakaļspārns viss sarkans, tikai gals un šaura apmale tumša.
Sastopamības vietas - sausas pļavas, ar kadiķiem un graudzālēm skraji apaugušas kāpas un nogāzes.
Aizsargājama suga.
