bišumuša

Braula coeca Nitzsch

Braula coeca Nitzsch attēls

latviski: bišumuša

angliski: bee louse

vāciski: Bienenläuse

zviedru: bilus

igauņu:

lietuviešu:

krievu: вошь пчелиная

Apraksts:

Bišmušu dzimtas suga. Dažkārt dēvēta arī par bišu uti. Sīka, dzeltenīgi brūnganas ķermeņa pamatkrāsas muša (garums 1,2-1,7 mm). Spārnu nav. Viss ķermenis un kājas blīvi saraini apmatots. Pēdas sastāv no pieciem segmentiem. Dzīvo bišu saimēs gan uz darba bitēm, gan, jo īpaši, saimes ciltsmātes. Pārtiek no bites atrītās barības - saldā sekrēta, kuru iegūst kairinot bites muti (apakšlūpu) un izdalīto sekrētu nolaizot. Uz vienas bites var būt daudzas bišumušas. Šāds dzīvesveids ir bitēm (jo sevišķi ciltsmātei) ļoti traucējošs un apgrūtinošs, kas noved bites nervozi uzbudinātā stāvoklī, ciltsmātei samazinās olu dēšanas intensitāte.


Kāpuri sagrauž vasku un barojas ar bišu sarūpētajiem putekšņiem. Pārceļo no vienas saimes uz otru ar darba bitēm.

Izplatība:

Visā pasaulē nevienmērīgi sastopama suga, biežāka intensīvas biškopības apvidos. Kādreiz bijusi sastopama plašāk. Mūsdienās bišumuša ir daudzviet (tostarp Latvijā) kļuvusi reta vai ļoti reta biškopju cīņas ar citu, nopietnāku bišu parazītu - bišu ērci jeb varru (Varroa destructor) dēļ. To ķimikāliju pielietojums, kas iznīcina varras, bišumušām ir daudz iedarbīgāks. Tas saistīts ar to, ka mušas kopumā ir bioloģiski vieglāk apkarojamas nekā ērces (Varroa destructor ir zirnekļveidīgo klases Arachnida ērču apakšklases Acari suga).

Apskati citas sugas: