Stropharia aeruginosa (Curt.: Fr.) Quél.
- latviski: zaļā virpainīte
- angliski:
- vāciski: Grünspan-Träuschling
- zviedru: Ärggrön kragskivling
- igauņu: sinivärvik
- lietuviešu: melsvažalė gleiviabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2,5-4,5 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar plakanu pauguru, mitra - gļotaina, sausa – lipīga, sākumā zilgani zaļa, vēlāk dzeltenīgi zaļa, vecumā bāli okerdzeltena, klāta ar baltām, izzūdošām pārslām, mala ilgi ieliekta, ar baltām plīvura atliekām, virsmiziņa novelkama. Mīkstums bālgans, plāns, ar skābenu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā gaiši sārtas, vēlāk gaiši violetas līdz violeti brūnas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti pārslainas.
Kātiņš 4-7,5 cm garš, 0,4-1 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, stingrs, trausls, ar plēvainu gredzenu, virs gredzena bāli zilganzaļš, smalki tūbaini šķiedrains, zem tā zilganzaļš, tūbains, ar atstāvošām, baltām zvīņām, vecumā gluds, zaļgandzeltens, ar neizteiktu gredzenveida joslu, pie pamata balti tūbains.
Sporas gludas, elipsoīdas, zaļgandzeltenas, masā violetbrūnas, 6,5-9 x 4-5,5 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.
Biotopi Skuju koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VIII– XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Humus saprotroph, in coniferous and mixed forests, common in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
