Sarcodon imbricatum (L.:Fr.)Karst.
- latviski: parastā vēršmēlene; medene; pursla; vanadzene
- angliski: Scaly Tooth
- vāciski: Habichtspilz; Habichts-Stacheling; Rehpilz
- zviedru: fjällig taggsvamp
- igauņu:
- lietuviešu: čerpitasis žvynadyglis
- krievu: саркодон черепитчатый; ежовик пестрый
Apraksts
Augļķermeņu cepurīte 10-30 cm plata, plakana, vēlāk ieliekta, sākumā gaiši brūna, vēlāk kļūst tumšāka ar koncentriski novietotām tumši brūnām zvīņām.
Kātiņš 5-10 cm garš un 1-3 cm resns, uz pamatu nedaudz resnāks, gluds, tādā pat krāsā kā cepurīte, dažreiz ar violetu nokrāsu. Mīkstums baltgans, vēlāk pelēkbrūns, ar rūgtenu garšu. Adatiņas līdz 1 cm garas, īlenveidīgas, gar kātiņu nolaidenas, pelēkbaltas. Sporu birumraksts brūngans.
Sporas gandrīz apaļas, stūrainas, kārpainas, brūnganas, 6-8 x 5-6 μm.
Trofiskā grupa Saprotrofa sēne
Biotopi Sausi smilšaini priežu meži.
Izplatībaun sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļ- un Dienvidamerika. Latvijā diezgan bieži rudenī.
Līdzīgās sugas Līdzīga ir rūgtā vēršmēlene (Sarcodon scabrosus), kas arī aug priežu mežos. Tās zvīņas ir sīkākas, vēlāk atspurušas, bet mīkstums ļoti rūgts.
Īpašas norādes Parastā vēršmēlene ir ēdama sēne.
Common in Latvia, on the soil in pine forests in autumn.
В Латвии часто, на почве в сухих сосновых лесах осенью.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.