Phallus impudicus Pers.
- latviski: parastie zemestauki
- angliski: Common Stinkhorn
- vāciski: Gemeine Stinkmorchel
- zviedru: liksvamp, stinksvamp
- igauņu: harilik tanusen
- lietuviešu: paprastoji poniabude
- krievu: обыкновенная веселка
Apraksts
Jauni neatvērušies augļķermeņi olveidīgi, retāk lodveidīgi, 3-5 cm plati un 4-6 cm gari, balti. Pie augļķermeņa pamata spēcīgi attīstītas, 1-1,5 mm resnas sēņotnes auklas. Šādiem augļķermeņiem attīstoties, to apvalks saplīst 2-3 daļās un uz augšu paceļas nesējs (receptākuls). Tas ir porains, dobs, balts vai dzeltenīgs, cilindrisks, galos sašaurināts 12-22, pat 30 cm garš un 2-4 cm resns. Tā galotnē attīstās 4-5 cm gara, izliekti zvanveidīga, līdzīga uzpirkstenim baltbrūna, pelēka vai brūngana cepurīte ar neregulāru izcilnējumu tīklu, kuru iedobumos olīvzaļā gļotainā glebā attīstās bazīdijas ar sporām. Cepurīte ar nesēju savienota tikai galotnes daļā. Tās galotnē atrodas disks, kura vidū parasti ir atvere. Ar glebas gļotām barojas kukaiņi, kuri izplata arī sēnes sporas. Nobriedusi sēne izdala nepatīkamu smaku, ar kuru pievilina kukaiņus. Sporas iegareni eliptiskas, dažreiz cilindriskas, ar noapaļotiem galiem, bāli iedzeltenas, gandrīz bezkrāsainas, 3-4 (5,6) x 1,5-2 (2,8) μm. Masā sporas olīvbrūnas.
Trofiskā grupa Saprotrofa sēne, kas dažreiz veido mikorizu ar ozoliem un krūmiem, zem kuriem tā aug.
Biotopi Ēnaini lapu koku un jaukti meži un krūmāji ar bagātu augsni.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika. Latvijā ne reti, VI-XI. Aug pa vienai vai grupās.Novērojumi rāda, ka sēne vairāk sastopama valsts rietumu un vidus daļā, mazāk austrumdaļā.
Līdzīgās sugas Līdzīgi ir Hadriāna zemestauki, kas sastopami kāpu smiltājos (dažreiz attālu no jūras). To jaunie, neatvērušies augļķermeņi ir iesārti vai sarkanīgi un no parastajiem zemestaukiem atšķiras arī ar savu biotopu.
Īpašas norādes Jauni, neatvērušies, parasto zemestauku augļķermeņi ir ēdami. Sēni izmanto arī medicīnā. Latvijā retumis satopama parasto zemestauku forma (Phallus impudicus var. togatus), kurai zem cepurītes attīstās īpašs veidojums - 4-5 cm garš indūzijs kā tīklains bruncītis. Pirmo reizi šo formu Latvijā atrodot to kļūdaini noteica par divkāršo plīvureni.
Rather common in shady deciduous and mixed forest and bushes, mainly in the western and midle part of Latvia.
Не часто в тенистых лиственных и смешанных лесах и кустарниках, больше на западе и в средней части Латвии.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
