Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 6-10 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, vēlāk izliekta, ar nelielu pauguru centrā, zeltaini brūna līdz koši dzeltena, sausa, sīkgraudaina, mirguļojoša, gaļīga, bieza, ar plānāku, sākumā ieritinātu malu. Sākumā cepurītes malu un kātiņu savieno biezs, ādains plīvurs, vēlāk tā atliekas paliek uz cepurītes malām. Mīkstums bāli dzeltens, griezumā dzeltē, ar rūgto mandeļu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas sākumā bālganas, vēlāk rūsas dzeltenas, pamazām kļūst tumšākas, šauras, plānas, ciešas, gandrīz brīvas vai nedaudz pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš 9-15 cm garš, 2-3 cm resns, vālesveida, pie pamata ar bumbuļveida paresninājumu, ar noturīgu, piltuvveida, ārpusē zeltaini bruņu, iekšpusē baltu gredzenu, virs tā bālgans līdz okerdzeltens, balti apsarmots, zem – zeltaini brūns, graudaini zvīņains.

Sporas gludas vai mazliet raupjas, vārpstveida – elipsoīdas, bālgani dzeltenas, masā rūsas brūnas, 10-15 x 4-6 μm.

Trofiskā grupa Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi Mežmalās, krūmājos, ceļmalās, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, IX– XI.

Līdzīgās sugas

Īpašas norādes Neēdama, literatūrā bieži minēta kā ēdama sēne, tomēr praksē zināmi saindēšanās gadījumi.

Humus and litter saprotroph, at the edges of forests, brush lands, along path sides, in parks, on nutrient-rich soils, common in Latvia, inedible.

Подстилочный и почвенный сапротроф, на опушках, в кустарниках, парках, по обочинам дорог, на богатых почвах, в Латвии часто, несъедобен.