Lepiota aspera (Pers.: Fr.) Quél.
syn. L. acutesquamosa (Weinm.) P. Kumm. – L. friesii (Lasch) Quél. – Cystolepiota aspera (Pers.: Fr.) Quél.
- latviski: smailzvīņu saulsardzene
- angliski: Sharp-scaled Parasol
- vāciski: Kegelschuppiger Schirmling
- zviedru:
- igauņu: valge harisirmik
- lietuviešu: smailiažvynė žvynabudėlė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-15 cm plata, sākumā olveida, vēlāk pusapaļa, beidzot izpletusies, vidū ar zemu pauguru, krēmkrāsā, ar kastaņbrūnām, smailām, koncentriski sakārtotām zvīņām. Mīkstums balts, ar deggāzes smaržu un nepatīkamu garšu. Jaunām sēnēm starp cepurīti un kātiņu blīvs, matains plīvurs.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk brūnganas, ciešas, brīvas.
Kātiņš 8-12 cm garš, 1-2 cm resns, balts, dobs, ar baltu, atkarenu, izzūdošu gredzenu.
Sporas gludas, cilindriskas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-9 x 3-4 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Jauktos mežos, dārzos, parkos, kapsētās, auglīgā augsnē.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VII- X.
Līdzīgās sugas Macrolepiota - dižsardzenes, kuru cepurītes ir lielākas, kātiņi garāki, smarža patīkama.
Īpašas norādes Neēdama nepatīkamās smaržas un garšas dēļ.
Humus saprotroph, in mixed forests, gardens, parks, on nutrient-rich soils, common in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, в смешаных лесах, в садах, в парках, на богатых почвах, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
