Sporaugi, kā bezdzimumpaaudze var būt gan lakstauga, gan koka (Latvijā nav sastopami) veidā. Visbiežāk daudzgadīgi augi ar nezarojošu stublāju. Substrātā nostiprinās ar sakneņiem vai piesaknēm, kas veidojas no virszemes stublāja. Lapas labi attīstītas, veselas, dalītas vai saliktas. Sporu nesēji lapas segmentu (daivu) galos, malā vai, visbiežāk, lapas plātnes apakšpusē soros. Sori var būt gan kaili, gan segti ar plīvuru. Primitīvākajām papardēm jaunās lapas nav ieritinātas, sporangijs jeb sporu vācelīte veidojas no šūnu grupas, bet tā apvalks - no vairākām šūnu kārtām. Sporangiji lieli, veidojas uz auglīgās daļas segmenta (Latvijā tikai čūskmēlīšu dzimta). Augstāk attīstītajām papardēm jaunās lapas ieritinātas, sporangijs veidojas no 1 šūnas, bet sporangija apvalks ir plāns, no vienas šūnu kārtas. Sporangiji sīki, parasti soros (atskaitot čūskmēlīšu dzimtu, Latvijā visas citas paparžu dzimtas). Kopumā klasē aptuveni 33-36 dzimtas ar vairāk nekā 9800 sugām (dažādiem autoriem atšķirīgi aplūkojot vairākas dzimtas un sadalot tās sīkākās dzimtās, minētais kopskaits dažādos literatūras avotos nav vienāds). Latvijā 10 dzimtas, no tām 1 izzudusi.
Paparžu klase (Filicopsida (Pteropsida))
- Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)
- Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae)
- Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae)
- Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae)
- Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae)
- Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae)
- Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae)
- Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae)
- Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae)
- Marsileju dzimta (Marsileaceae)
