Apraksts:
Neliels (garums 4-7 mm, mātītes - līdz 10 mm) zirneklis. Raksturīgs saplacināts ķermenis, galvkrūtis manāmi mazākas nekā saplacinātais bumbierveida vēders. Raksturīga pazīme: gan galvkrūšu priekšējie, gan - jo sevišķi - vēdera aizmugurējie stūri ar manāmiem izciļņiem. Pēc šīs pazīmes stūrainais spīļzirneklis atšķiras no līdzīgos biotopos un izskatā līdzīgā, Latvijā bieži sastopamā parastā krabjzirnekļa (Misumena vatia), kam ķermenis ir pilnīgi noapaļots. Kā visi krabjzirnekļi (Latvijā dzimtā kopumā ir ap 25 sugas), pārvietojas sāniski (t.i. - kā krabji, no kā arī cēlies dzimtas nosaukums). Arī ejkāju pirmie divi pāri gari, sāniski izvirzīti, atgādina saliektas spīles. Ķermeņa krāsa ļoti mainīga: no dzeltenīgas vai gaišzaļas līdz tumši brūnai. Pastāv viedoklis, ka ķermeņa krāsa konkrētiem īpatņiem pielāgojas videi, kurā tie dzīvo; ar to izskaidro visai lielās krāsojuma variācijas sugas īpatņu vidū. Ķeramtīklus neveido, upurim piezogas vai gaida paslēpies zem kādas lapas, zieda apmalē vai apakšpusē. Latvijā un citur kaimiņvalstīs mērenā klimata Eiropā visbiežāk uzturas uz pēterenēm (Knautia) un dažādiem kurvjziežu dzimtas ziedaugiem. Medī aktīvi dienas gaišajā laikā dažādus kukaiņus, kas apmeklē ziedus: mušas, ziedmušas, tauriņus, arī bites un kamenes, kuru lielums manāmi pārsniedz paša zirnekļa lielumu. Olas dēj un paslēpj zālē vai krūmu lapotnē gaišā bumbierveida kokonā. Līdz pilnveidojas medību prasmes un pietiek spēka noturēt notverto upuri, izšķīlušies jaunie zirnekļi spēj pārtikt arī no ziedu putekšņiem un nektāra.
Izplatība:
Plaši Palearktikā sastopams krabjzirnekļu dzimtas zirneklis: no Portugāles līdz Japānai. Daļā Eiropas ziemeļvalstu nav sastopams; Latvijā reta suga, tuvu areāla ziemeļu robežai.
