Apraksts:
Tie ir vidēji lieli labirintzirnekļi (mazliet mazāki nekā 1 cm), kas dzīvo galvenokārt uz zemes, to priekšējā acu rinda ieliekta, vidējās acis daudz lielākas nekā malējās. Vēderam parasti raksturīga gaišas krāsas sānu apmale (josla). Steatoda albomaculata dažās klasifikācijās tiek iekļauta indīgo (t.i. - cilvēkam potenciāli bīstamo) zirnekļu skaitā. Ļoti tumšs, aptuveni 0,5-0,7 cm garš zirneklis. Gan galvkrūšu, gan vēdera un kāju pamatkrāsojums parasti ir melns. Uz vēdera virspusē ir baltu, bāli dzeltenu vai iesārtu punktu divas joslas visā vēdera garumā. Kājas vienkrāsainas, spēcīgas, mazliet garākas nekā ķermenis. Labirintveida ķeramtīklu auž pie akmens, zāļu kušķa pamata vai līdzīgā vietā, jo parasti telpu zem akmens vai zāļu kušķa iekšienē izmanto slēptuvei. Pamatbiotopi ir akmeņainas pļavas, klinšainas nogāzes, virsāji, skrajš dzeloņkrūmājs vai sausieņu pļavas. Novērojumi liecina, ka galvenie zirnekļa upuri ir dažādas vaboles (skrejvaboles u.c. pa zemi rāpojošas sugas), kā arī skudras.
Izplatība:
Kosmopolītiski, bet nevienmērīgi visā pasaulē sastopama labirintzirnekļu dzimtas suga. Latvijā reti. Vairāk tā Eiropā izplatīta dienvidu daļā. Eiropā no 16 Steatoda ģints sugām Baltijas reģiona valstīs sastopamas 4-6, Latvijā - 6 sugas.
