Apraksts:
Neliels zirneklis: mātītes 0,6-0,9 cm garas, tēviņi - 0,5-0,8 cm gari. Ķermeņa krāsojums bāli sarkanbrūns vai dzeltenīgi brūns, parasti galvkrūtis ir spilgtākas, bet vēders - pelēcīgāks. Galvkrūtis un vēders aptuveni vienāda lieluma. Augšžokļi jeb heliceras manāmi tumšāki, melnbrūni. Ar helicerām purvāju maiszirneklis notver un notur dažādus mitrāju kukaiņus (tajā skaitā medī arī citu zirnekļu sugu jaunos īpatņus un nelielus pieaugušos zirnekļus), jo, tāpat kā citi maiszirnekļi Latvijā, šī suga ķeramtīklus neveido, bet medījumu ķer aktīvi. Kājas dzeltenīgas vai dzeltensārtas, vienkrāsainas. Diezgan blīvi apmatots (matiņi dzeltenīgi pelēcīgi) zirneklis. Galvas priekšdaļa šaurāka nekā citiem maiszirnekļiem. Ligzdu nakšņošanai vij zemā zālē. Uzturas purvos, purvainās pļavās, tajā skaitā - piejūras mitrājos. Olu kokons balts; maiszirnekļa mātīte to rūpīgi ieauž sarullētās graudzāļu, grīšļu vai citu purvainu vietu lakstaugu lapās un apsargā līdz mazuļu izšķilšanās laikam. Sastopams no maija līdz septembrim-oktobrim.
Izplatība:
Plaši Palearktikā no R-Eiropas līdz Austrumsibīrijas austrumdaļai sastopama maiszirnekļu dzimtas suga, tās izplatība saistīta ar mitrāju teritorijām. Reģionos, kur šādu biotopu nav vai tie ir saimnieciskās darbības pārveidoti, tā ir reta un lokāli sastopama suga. Latvijā bieži visā teritorijā.
