purva sviestbeka

Suillus flavidus (Fr.: Fr.) J. S. Presl

Suillus flavidus (Fr.: Fr.) J. S. Presl attēls

latviski: purva sviestbeka

angliski:

vāciski: Moorröhrling

zviedriski: Slemsopp

igauniski: sootatik

lietuviski: pelkinis kazlėkas

krieviski:

Cepurīte:

2,5-8 cm plata, sākumā koniska, vēlāk izpletusies līdz plakana, ar izteiktu pauguru, gluda līdz radiāli krunkaina, mitra - gļotaina, sausa - lipīga, okerdzeltena līdz citrondzeltena, vecumā dzeltenbrūna, virsmiziņa novelkama, mala sākumā ar gļotainām plīvura atliekām. Mīkstums dzeltenīgs, centrā biezs, malās plāns, ar patīkamu smaržu un maigu, skābenu garšu.

Stobriņi:

netīri dzelteni, vēlāk brūngandzelteni, ar lielām atverēm.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 0,3- 0,8 cm resns, cilindrisks, reizēm saliekts, uz leju sašaurināts, lipīgs, blīvs, dzeltenbrūns, ar gļotainu gredzenu, zem gredzena gareniski brūni šķiedrains, virs tā - ar sīkiem, tumšākiem punktiņiem.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā kanēļbrūnas, 7,3-8,8 x 3,1-3,9 μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Pārpurvotos priežu mežos, purvos.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist pine forests, bogs, very common in Latvia, edible.

Обобщение:

Mycorrhiza forming species, in moist pine forests, bogs, very common in Latvia, edible.

Līdzīgās sugas:

Citas Suillus - sviestbeku sugas aug sausākās vietās.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.

Apskati citas sugas: