zeltainā korallene

Ramaria aurea (Fr.) Quēl.

Ramaria aurea (Fr.) Quēl. attēls

latviski: zeltainā korallene

angliski:

vāciski: Orangegelbe Koralle

zviedru:

igauņu: kuldharik; kuld-muruhari

lietuviešu: auksaspalvis šakočius

krievu: золотистая рамария

  • ramaria-aurea-fr-quel
  • ramaria-aurea-fr-quel-B

:

Tuva dzeltenā korallene (Ramaria flava (Fr.)Quél.) no kuras atšķiras ar gandrīz gludām un mazākām sporām (dzeltenai korallenei sporas 11-18 x 4- 4,6 μm, kārpaini nelīdzenas).

Trofiskā grupa :

Saprotrofa sēne.

Biotopi:

Kāpu un iekšzemes smiltāji.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Islande, Āfrika, Ziemeļ- un Dienvidamerika. Latvijā ne bieži vasarā un rudenī pa vienai vai nelielās grupās.

Summary:

Rare on soil in deciduous and coniferous forests. Included in the Red Data Book of Latvia. Protected.

Обобщение:

В Латвии редко на почве в лиственных и хвойных лесах. Охраняется законом.

Īpašas norādes :

Zeltainā korallene ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā un Ministru Kabineta 2004. gada 14. novembra Noteikumu Nr. 396 Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.Tā ierakstīta arī Lietuvas Sarkanajā grāmatā, Polijas un Vācijas Apdraudēto sēņu sugu sarakstā.

Apraksts:

Augļķermeņi: - apotēciji 0,3-2 cm plati, attīstības sākumā pilnīgi iegremdēti smiltīs, vēlāk kausveidīgi ar sašaurinātu augšējo daļu. ārpusē ar bāliem brūniem matiņiem 500-600 x 20-22 μm. Atveres mala ar sīkiem plīsumiem un daivām. Himēnijs pelēks vai brūns.. Parafīzes tievas ar šķērssienām, 250-300 x 3 μm, galos paplašinātas 5-7 μm, dzeltenīgas. Aski cilindriski, 200-250 (300) x 13- 17 μm.
Sporas: vienšūnas, elipsoidālas vai gandrīz vārpstveidīgas, 20 - 30 x 10 - 13,5 μm, ar lielu centrālo eļļas pilienu.

Apskati citas sugas: