vītolu zvīnene

Pholiota conissans (Fr.) M. M. Moser (syn. P. graminis (Quél.) Singer)

Pholiota conissans (Fr.) M. M. Moser attēls

latviski: vītolu zvīnene

angliski:

vāciski:

zviedriski: Videtofsskivling

igauniski:

lietuviski: smulkoji skujagalvė

krieviski:

Cepurīte:

1,5-3 cm plata, sākumā zvanveida līdz izpletusies vēlāk +_ plakana, ar pauguru, blāva, smalki radiāli šķiedraina, mitra – lipīga, centrā sarkanbrūna, virzienā uz malu oranžbrūna līdz dzeltena, ar sarkanīgiem plankumiem. Mala ilgi ieritināta, asa, gluda, ļoti jaunai starp cepurīti un kātiņu dzeltenīgas plīvura šķiedras. Mīkstums krēmkrāsas, diezgan biezs, ar vāju, neizteiktu smaržu un mazliet rūgtu garšu.

Lapiņas:

sākumā krēmkrāsas, vēlāk gaiši brūnas līdz kanēļbrūnas, diezgan platas, pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs skropstainas.

Kātiņš:

3-7 cm garš, 0,2-0,4 cm resns, cilindrisks, saaudzis cerā kopā ar citiem, sākumā blīvs, vēlāk dobs, ar izzūdošu gredzenveida joslu, virs tās gaiši dzeltens, zem – sarkanbrūns ar sarkanbrūnām zvīņām.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, gaiši brūnas, masā rūsas brūnas, 6-7,5 x 3,5-4,4 μm.

Trofiskā grupa :

Koksnes saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku mežos, krūmājos, mitrās vietās uz trūdošām koksnes atliekām.

Summary:

Xylotroph, in deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII– IX.

Обобщение:

Ксилотроф, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: