lipīgā skrimalene

Phaeocollybia lugubris (Fr.) Heim.

Phaeocollybia lugubris (Fr.) Heim. attēls

latviski: lipīgā skrimalene

angliski:

vāciski: Gemeiner Wurzelschnitzling

zviedriski: Stor rotskräling

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

dažus cm plata, koniska līdz izliekta, vienmēr ar pauguru, sākumā ar olīvzaļu nokrāsu, vēlāk okerbrūna līdz rūsas brūna, lipīga, kaila. Mīkstums bālgans, ūdeņains, caurspīdīgs, ar rutku smaržu un garšu.

Lapiņas:

bālganas, smilšu krāsā, sākumā ar olīvzaļu nokrāsu, ar brūnganiem plankumiem, retas, jomainas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

8-15 cm garš, 0,8-1,3 cm resns, slaids, gluds, kails, bālgans, augšdaļā rūsgans, sākumā ar olīvzaļu nokrāsu, vaskaini spīdīgs, ar sakņveida pagarinājumu.

Sporas:

smalki kārpainas, mandeļveida, dzeltenīgas, masā rūsas brūnas, 7,5-9,5 x 4,5-5,5 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Humus saprotroph, in deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: