brūnvioletā sēntiņa

Mycena pelianthina (Fr.) Quél.

Mycena pelianthina (Fr.) Quél. attēls

latviski: brūnvioletā sēntiņa

angliski: Serrated Bonnet

vāciski: Schwarygezähnelter Helmling

zviedriski: Falsk rättikhätta

igauniski:

lietuviski: tamsiakraštė šalmabudė

krieviski:

Cepurīte:

2,5-5 cm plata, sākumā izpletusies, vēlāk plakana, reizēm neregulāra, ar neizteiktu pauguru, gluda, ar smalkām, radiālām šķiedrām, higrofāna, sausa - bālgana līdz smilšu krāsā ar violetu nokrāsu, mitra - pelēkbrūna ar violetu nokrāsu un caurspīdīgi rievotu malu. Mīkstums balts līdz brūngans, ūdeņains, plāns, ar rutku smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

pelēki violetas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, mazliet lokveida, šķautnēs melni violetas, zobainas.

Kātiņš:

4-8 cm garš, 0,5-0,8 cm resns, cilindrisks, nedaudz saplacināts, gluds, spīdīgs, smilšu krāsā ar violetu nokrāsu, apakšdaļā ar ieaugušām violetām šķiedrām, pie pamata ar maltu micēliju un nelielu sakņveida pagarinājumu.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 5-7 x 2,3-3 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Litter saprotroph, in decidous forests, on calcareous soils, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, VIII- IX.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии часто, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

Mycena pura - dzidrā sēntiņa, kurai lapiņu šķautnes nav melni violetas.

Īpašas norādes :

Neēdama sīko izmēru dēļ

Apskati citas sugas: