stīvkātiņa melnbaltene

Melanoleuca strictipes (P. Karst.) Métrod

Melanoleuca strictipes (P. Karst.)  Métrod attēls

latviski: stīvkātiņa melnbaltene

angliski: --

vāciski: Almen-Weichritterling

zviedriski:

igauniski: jäikjalg-kühmik

lietuviski: ilgakotis minkštūnis

krieviski:

Cepurīte:

4-10 cm plata, izliekta, ar tukšāku, lēzenu pauguru, higrofāna, mitra - gaiši pelēkbrūna, sausa - balta līdz krēmkrāsas, ar plānu, ilgi ieritinātu malu. Mīkstums ar vāju miltu smaržu un maigu, reizēm rūgtu garšu.

Lapiņas:

baltas līdz krēmkrāsas, šauras, dažāda garuma, mazliet lokveida, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

8-12 cm garš, 1-1,3 cm resns, šķiedrains, stingrs, bieži savijies, zīdaini spīdīgs, pie pamata mazliet bumbuļveida, augšdaļā miltaini apsarmots.

Sporas:

graudainas, elipsoīdas vai olveida, bezkrāsainas, masā baltas, 8-9 x 4-5 μm, amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Skuju koku mežos, pļavās, ganībās.

Summary:

Humus saprotroph, in forests, meadows, pastures, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, V- X.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в лесах, на лугах, пастбищах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: