īskātiņa melnbaltene

Melanoleuca brevipes (Bull.: Fr.) Pat.

Melanoleuca brevipes (Bull.: Fr.) Pat. attēls

latviski: īskātiņa melnbaltene

angliski:

vāciski: Kurzstieliger Weichritterling

zviedriski:

igauniski: lühijalg-kühmik

lietuviski: trumpakotis minkštūnis

krieviski:

Cepurīte:

3-6 cm plata, sākumā izliekta, ar lēzenu, melnganu pauguru, vēlāk plakana un iedobta, pelēki brūngana līdz tumši brūnganai, mitra mazliet spīdīga, sausa - bālējoša, diezgan gaļīga, šķiedraina, ar mazliet ieritinātu malu. Mīkstums netīri bālgans līdz brūngani pelēkam, maigs, ar patīkamu smaržu un saldenu garšu.

Lapiņas:

smilšu krāsā, ciešas, lokveida, pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas.

Kātiņš:

2-4 cm garš, 0,4-0,8 cm resns, vālesveida, pelēks, augšdaļā balti pārslains, pie pamata ar baltu micēlija pinumu, šķiedrains.

Sporas:

raupjas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8 x 4,5-6 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Ganībās, pļavās, ceļmalās, parkos, dārzos.

Summary:

Humus saprotroph, in pastures, meadows, in parks, gardens, along path sides, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, на лугах и пастбищах, по обочинам дорог, в парках, в садах, в Латвии редко, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: