Kuka šķiedrgalvīte

Inocybe cookei Bres.

Inocybe cookei Bres. attēls

latviski: Kuka šķiedrgalvīte

angliski:

vāciski: Strohgelber Rißpilz

zviedriski:

igauniski: mugul-narmasnutt

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-4 cm plata, koniska līdz plakani zvanveida, vēlāk izpletusies ar plakanu pauguru, bāli okerdzeltena līdz salmu dzeltena, vēlāk bālējoša, zīdaini šķiedraina, mala sākumā ieritināta, vēlāk nedaudz saplaisājusi. Mīkstums sākumā bālgans, vēlāk salmu dzeltens, sākumā ar augļu, vēlāk zemes smaržu un neizteiktu garšu.

Lapiņas:

gaiši pelēcīgas, vēlāk pelēkā okera krāsā, ar baltām, robainām šķautnēm, ciešas, nedaudz jomainas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

4-6 cm garš, 0,4-0,8 cm resns, stingrs, gaiši salmu dzeltens, zīdaini šķiedrains, augšdaļā smalki pārslains, ar bumbuļveida paresninājumu pie pamata.

Sporas:

gludas, elipsoīdas vai nierveida, dzeltenīgas, masā kanēļbrūnas, 8-11 x 4,5-5 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:

Skuju koku mežos.

Summary:

Litter saprotroph, in coniferous forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII- X.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, в хвойных лесах, в Латвии часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama, bet ļoti līdzīga pārējām šķiedrgalvītēm.

Apskati citas sugas: