briežu šķiedrgalvīte

Inocybe cervicolor (Pers.) Quél. (syn. I. hirsuta (Lasch) Fr. ss. Lange)

Inocybe cervicolor (Pers.) Quél. attēls

latviski: briežu šķiedrgalvīte

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: hirv-narmasnutt

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

2-3,5 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izliekta, beidzot izpletusies un pauguraina, tumši vai gaiši brūna līdz rūsgani brūna, ar ieaugušām, sarkanbrūnām līdz tumši brūnām šķiedrainām zvīņām. Mīkstums okerdzeltens līdz salmu dzeltens, nedaudz sārtojas, ar pelējuma smaržu un neizteiktu garšu.

Lapiņas:

okerdzeltenas līdz gaiši kanēļbrūnas, diezgan ciešas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

2-4 cm garš, 0,3-0,5 cm resns, saliekts, uz leju tievāks, sarkanbrūns, augšdaļā ar baltām pārslām.

Sporas:

gludas, elipsoīdas vai nierveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 11-14 x 6-8 μm.

Trofiskā grupa :

Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Litter saprotroph, in deciduous forests, common in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VII- X.

Обобщение:

Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, в Латвии часто, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: