mīnijsarkanā stiklene

Hygrocybe miniata (Fr.) P. Kumm (syn. Pseudohygrocybe miniata (Fr.) Kovalenko)

Hygrocybe miniata (Fr.) P. Kumm attēls

latviski: mīnijsarkanā stiklene

angliski: Vermilion Wax-cap

vāciski: Mennigroter Saftling

zviedriski:

igauniski: kinaver-vesinutt

lietuviski: smulkioji guotenė

krieviski:

Cepurīte:

2-4 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana ar ieliektu vidu un nolaidenām malām, samtaina, sīkzvīņaina, mitra ar caurspīdīgu malu, sārta līdz cinobrsarkana, žūstot sākot ar zvīņām izbalē līdz oranžai vai dzeltenai. Mīkstums plāns, trausls, cepurītes krāsā, ar neizteiktu smaržu un garšu.

Lapiņas:

retas, plati pie kātiņa pieaugušas, sākumā cinobrsarkanas, vēlāk sākot no šķautnēm dzeltē.

Kātiņš:

3-5 cm garš, 0,3-0,4 cm resns, izliekts, sauss, cepurītes krāsā.

Sporas:

gludas, ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-8 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

mežos, ganībās, pļavās, purvos, skābās augsnēs.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Austrālija, Latvijā bieži, VI- X.

Summary:

Humus saprotroph, in forests, pastures, meadows, bogs, on acid soils, common in Latvia, edible.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в лесах, на лугах и пастбищах, на болотах, на кислых почвах, часто, съедобен.

Īpašas norādes :

Ēdama.

Apskati citas sugas: