zilzaļā hlorociborija

Chlorociboria aeruginascens (Nyl.)Kanouse ex Ramamurthi (syn. Chlorosplenium aeruginascens (Nyl.)P.Karst.)

Chlorociboria aeruginascens (Nyl.)Kanouse ex Ramamurthi attēls

latviski: zilzaļā hlorociborija

angliski: Green Elfcup

vāciski: Kleinsporige Grünspanbecherling

zviedriski: grönskål

igauniski: väike rohetistik

lietuviski:

krieviski: хлороцибория сине-зеленоватая

Trofiskā grupa :

Saprotrofa, ksilotrofa sēne.

Biotopi:

Lapkoku koksne bez mizas jauktos un lapkoku mežos un krūmājos.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Austrālija, Jaunzēlande, Ziemeļamerika. Latvijā ļoti bieži.

Summary:

Rather common on fallen branches of deciduous trees, especially birch. The mycelium grows through the wood and stains it conspicuously blue-green.

Обобщение:

Очень часто на гниющей древесине без коры. Мицелий окрашивает древесину в синезеленый цвет.

Īpašas norādes :

Mežā bieži varam atrast koksnes gabaliņus zilganzaļā krāsā bez šīs sēnes augļķermeņiem. Sēnes īpašību nokrāsot koksni izmanto Anglijā, kur ar to inficē dažādu lapkoku koksni no kuras iegūst saplākšņus dažādu izstrādājumu - lādīšu, kārbiņu u.c. pārklāšanai (Tunbridge ware). Sēne nav ēdama.

Apraksts:

Augļķermeņi kaus- vai lāpstveidīgi, 3-7 mm plati zilganzaļi apotēciji. Aug pa vienam vai nelielās grupās uz zilganzaļas koksnes bez mizas. Apotēciju disks līdzens, zaļš. Kātiņš īss, zaļgans.
Aski cilindriski vai vālesveidīgi, 40-60 x 3-3,5 μm.
Sporas vienšūnas, cilindriskas vai iegareni vārpstveidīgas, 5-7 x 1-2 μm ar diviem eļļas pilieniem. Parafīzes pavedienveidīgas, 60-75 x 1,5 μm, bezkrāsainas, vēlāk zaļganas.
Augļķermeņi novērojami biežāk vasaras beigās un rudenī līdz aukstā laika iestāšanās brīdim, lai gan paretam tie atrodami arī citos gada mēnešos. Sēnes iekrāsota koksne zilzaļā krāsā atrodama visu gadu.

Apskati citas sugas: