pelēkā makstsēne

Amanita vaginata (Bull.: Fr.) Vittad. (syn. Amanitopsis vaginata (Bull.: Fr.) Roze)

Amanita vaginata (Bull.: Fr.) Vittad. attēls

latviski: pelēkā makstsēne

angliski:

vāciski: Grauer Streifling

zviedru:

igauņu: rõngata kärbseseen

lietuviešu:

krievu: серый мухомор

  • amanita-vaginata-bull-fr-vittad
  • amanita-vaginata-bull-fr-vittad-B

Cepurīte:

5-12 cm plata, koniska, vēlāk plakana, pelēka, plāna, kaila, reizēm ar lielām, baltām plēksnēm - vispārējā plīvura atliekām, ar rievotu malu. Mīkstums balts līdz gaiši pelēks, maigs, trausls, ar neizteiktu smaržu un saldenu garšu.

Lapiņas:

baltas, diezgan ciešas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš:

8-18 cm garš, cm resns, gaiši pelēks, trausls, ar bumbuļveidīgu paresninājumu pie pamata, ietverts plašā, brīvā maisveida makstī. Gredzena nav.

Sporas:

gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-12 μm, nav amiloīdas.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on acid soils, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в парках, очень редко, съедобен. Охраняемый вид.

Līdzīgās sugas:

Amanita fulva - dzeltenbrūnā makstsēne, kuras cepurīte ir brūna.


Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: