meža pūce

Strix aluco (L.)

Strix aluco (L.) attēls

latviski: meža pūce

angliski: tawny owl

vāciski: Waldkauz

zviedru: kattuggla

igauņu: kodukakk

lietuviešu: naminė pelėda

krievu: серая неясыть

  • strix-aluco-l-B
  • strix-aluco-l-C
  • strix-aluco-l

Apraksts:

Ķermeņa garums ap 40 cm. Šī ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā. Ķermeņa krāsa variē no gaiši pelēkas līdz tumši rūsganbrūnai (dažādas krāsu morfas). Vēderpuse gaišāka, ar brūnganām, gareniskām un vertikāli novietotām strīpiņām. Raksturīgi, ka svītriņas ir bultveidīgas, ar sānu zarojumu (katru svītriņu veido vienas spalviņas centrālā ass). Galva ir liela, apaļa, bez "austiņām"; ir izteikts sejas "plīvurs" jeb "disks". Acis melnas, knābis bāli pelēks (maz izteikta dzeltenīgā nokrāsa). Mazuļi pēc izšķilšanās apm. desmit dienas ir klāti ar baltu pūku, bet augot paliek gaiši pelēki.

Balss:

Tēviņam visbiežāk melodiska ūjināšana noteiktā ritmā: "huū hu huhuhuhū", dažkārt burbuļojošs "bu-bu-bu-bu". Mātītei ass "kevik" vai "kvik". Abiem dzimumiem arī vaimanājošas, "kaķu riestam" līdzīgas skaņas.

Biotops:

daudzveidīgs. Gan lielāki meži, gan apdzīvotas vietas, parki, kapsētas un pat pilsētas. Vislielākajā skaitā lauksaimniecības ainavā, kur lauki mijās ar viensētām, nelielām mežaudzēm un atsevišķiem kokiem.

Dzīves veids un uzvedība:

Aktīva krēslā un tumsā, balss parasti dzirdama naktīs (intensīvi rīta un vakara pustumsā). Vokāli aktīva visu gadu, taču visvairāk - pavasaros un rudeņos. Mazuļi ligzdu atstāj vēl lidot nespējīgi, ļoti veikti kāpaļā pa zariem. Nometnieks. Barojas pamatā ar sīkajiem grauzējiem (strupastes, klaidoņpeles), taču barības spektrs ļoti plašs (dažkārt arī daudz kukaiņu un sīko zvirbļveidīgo putnu).

Ligzda, olas un mazuļi:

Ligzdo koku dobumos, cauros stumbeņos utml. vietās, dažkārt dažādās ēku spraugās, pažobelēs un ēku drupās; retumis arī dienas plēsīgo putnu zaru ligzdās. Labprāt izmanto piemērota izmēra būrus. Ligzdu netaisa, bet izkasa bedrīti esošajā materiālā. Dējumā 2-6 baltas olas, gadā viens perējums. Olas parasti uzsāk dēt marta beigās/aprīļa sākumā; savukārt lielajās pilsētās (Rīga, Jelgava) ligzdošanu var uzsākt daudz agrāk, pat decembrī. Mazuļi ligzdu atstāj vēl nelidojoši (parasti - maija otrajā pusē) un vēl apmēram mēnesi tiek baroti ārpus ligzdas (barību tumsā "prasa" ar raksturīgiem zemiem svilpieniem "psip"). Pie ligzdas var būt agresīva un uzbrukt cilvēkam.

Līdzīgās sugas:

Ausainajām un purva pūcei abām ir spalvu "austiņas", gaišāk dzeltenbrūna apspalvojuma krāsa un gaišas acis. Abām sugām ir daudz šaurāki un slaidāki spārni, tādēļ lidojumā tās izskatās lielākas. Urālpūce ir daudz lielāka un gaišāka, ar izteikti garāku asti. Urālpūcei ir dzeltens knābis (arī mazuļiem); vēderpusē gareniskās svītriņas ir bez sānu zarojuma.

Apskati citas sugas: