Strobilomyces strobilaceus (Scop.:Fr.) Berk.
syn. S. floccopus (Vahl.: Fr.) P. Karst.
- latviski: melnā zvīņbeka
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu: хлопьеножковый шишкогриб
Apraksts
Cepurīte 5-12 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, pelēkbrūna līdz gandrīz melna, klāta ar lielām, biezām zvīņām. Mīkstums porains, balts līdz pelēcīgs, griezumā sārtojas, vēlāk melnē, ar zemes smaržu un maigu garšu. Sākumā starp cepurīti un kātiņu ir biezs, vilnains plīvurs, kas vēlāk saglabājas uz kātiņa kā neliels, izzūdošs gredzens, bet pie cepurītes malas vilnainas bārkstis.
Stobriņi cepurītei pieauguši, nedaudz gar kātiņu nolaideni, sākumā balti, vēlāk pelēcīgi līdz olīvbrūni, atveres ieapaļas līdz stūrainas.
Kātiņš 6-14 cm garš, 1-2 cm resns, sīksts, šķiedrains, melngani pelēks, zvīņains, griezumā sākumā sārtojas, vēlāk melnē.
Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši brūnas, masā purpurmelnas, 15-18 x 6-7 μm.
Trofiskā grupa Dažādu lapu un skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika. Latvijā ļoti reti, VII- X.
Īpašas norādes Neēdama. Aizsargājama. Zviedrijas zinātnieku pētījumiem raksturīga bioloģiskās daudzveidības ziņā vērtīgiem dabiskajiem mežiem.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on nutrient-rich soils, very rare in Latvia, inedible. To be protected.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, на богатых почвах, очень редко, несъедобен. Охраняемый вид.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.