Rozites caperata (Pers.: Fr.) P. Karst.
- latviski: cirtainā čigānene
- angliski: Gypsy
- vāciski: Reifpilz, Zigeuner
- zviedru: Rimskivling, Rynkad tofsskivling
- igauņu: kitsemampel
- lietuviešu:
- krievu: кольчатый колпак
Apraksts
Cepurīte 6-12 cm plata, sākumā olveida vai pusapaļa, vēlāk izpletusies, sākumā pelēcīgi dzeltena ar violetu nokrāsu, vēlāk salmu dzeltena, ar sudrabainu, miltainu apsarmi centrā un nelīdzenu vai rievotu malu. Mīkstums bālgans, zem virsmiziņas dzeltenīgi sarkans, ūdeņains, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas gaišā okera krāsā, vēlāk rūsas brūnas, šķautnēs baltas un robotas, ciešas, bieži krokoti viļņotas.
Kātiņš 7-12 cm garš, 1-2 cm resns, bālgans, zīdaini šķiedrains, ar bāli dzeltenu, ādainu, nokarenu, skrandainu gredzenu.
Sporas smalki kārpainas, mandeļveida, okerdzeltenas, masā rūsgani dzeltenas, 11-14 x 7-9 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Priežu mežos.
Izplatība un sastopamība kosmopolīts, Latvijā ļoti bieži, VIII– X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, vārot kļūst sīksta.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
