Bolbitius titubans (Bull.: Fr.) Fr.
syn. B. vittellinus (Pers.: Fr.) Fr. – B. fragilis (L.: Fr.) Fr.
- latviski: zaļdzeltenā mēslene
- angliski:
- vāciski: Gold-Mistpilz
- zviedru: Guldskivling
- igauņu: kollane torujalg
- lietuviešu: vagotasis gelsvūnis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1-4 cm plata, jauna olveida līdz cilindriska, vēlāk koniska līdz zvanveida, beigās plakana ar pauguru centrā, higrofāna, jauna vai mitra - citrondzeltena un lipīga, veca vai sausa - gaiši dzeltena līdz krēmkrāsas un nespodra, sākumā nedaudz, vēlāk gandrīz līdz centram krokoti rievota. Mala sākumā ar baltām plīvura atliekām, vēlāk viļņaini izlocīta. Mīkstums bālgans, plāns, ar vāju gumijas smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā baltas vēlāk bāli okerdzeltenas līdz okerbrūnas, vecumā sarkanbrūnas, platas, pie kātiņa pieaugušas, ar balti skropstainām šķautnēm.
Kātiņš 5-8 cm garš, 0.2-0,5 cm resns, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, trausls, dobs, gluds, bāli dzeltens ar bālganu apsarmi.
Sporas gludas, elipsoīdas, sarkanīgi okerbrūnas, masā tumši sarkanbrūnas, 11-13 x 7-8 μm.
Trofiskā grupa Humusa un koksnes saprotrofs, koprotrofs.
Biotopi Ganībās, pļavās, tīrumos, salmu un komposta kaudzēs, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, V- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, xylotroph, koprotroph, in pastures, meadows, fields, on compost, among grasses, common in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, ксилотроф, копротроф, на лугах и пастбищах, на полях, на компосте, в травянистых местах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
