Apraksts:
Ķermenis garens, korpulents, torpēdveidīgs, beidzas ar lokanu bezskeleta asti, kuras galā - horizontāla, plata divdaļīga spura. Apmēram muguras vidusdaļā (nedaudz nobīdīta astes virzienā) atrodas vertikāla trīsstūrveidīga bezskeleta spura, tā ir uzkrītoši zema - augstums vidēji 2 (1,5-2,5) reizes mazāks par garumu pie pamata. Galva relatīvi neliela, īsa. Purns īss, strups, noapaļots. Galvas augšpusē atrodas viena plaisveidīga nāsu atvere. Abu žokļu katrā pusē aug apmēram 25(22-28) zobi (augšžoklī vairāk nekā apakšžoklī), tie ir konusveidīgi, nediferencēti (visi vienādi), jo paredzēti tikai barības satveršanai un noturēšanai. Acis nelielas. Ausu gliemežnīcu nav. Pieres daļā atrodas specifisks eholokācijas orgāns, kas uztver paša dzīvnieka iepriekš raidītās ultraskaņas atstarojumu. Priekškājas pārvērtušās īsās, noapaļotās spurās (krūšu spurās), pakaļkājas reducējušās. Viens pāris zīdekļu. Āda neapmatota, mīksta, gluda, elastīga, bez dziedzeriem. Labi attīstīts zemādas tauku slānis (pilda enerģijas rezervju, hidrostatisku un termoizolācijas funkciju).
Viens no mazākajiem zobvaļiem. Ķermeņa garums dzimumgatavību sasniegušiem dzīvniekiem no (130)150 līdz 160(200) cm, svars no (35) 45 līdz 60(90) kg. Tēviņi nedaudz mazāki par mātītēm.
Ķermeņa krāsojums mugurpusē un sānos ļoti tumšs, arī spuras ļoti tumšas (var būt pat melnas vai zaļgani melnas ar spīdumu). Vēderpusē ķermeņa krāsojums kontrastējoši gaišs - no koši balta līdz tumši pelēkam (parasti balts vai gaiši pelēks). Pāreja no tumšās augšpuses uz gaišo apakšpusi bez izteiktas robežas, pakāpeniska.
Kariotipā 2n = 44 hromosomas.
Līdzīgās sugas.
Afalīna (Tursiops truncatus). Par cūkdelfīnu lielāka. Atšķirīgs ķermeņa krāsojums. Garāka muguras spura, tā atrodas muguras vidū. Citāda galvas forma (ir delfīniem raksturīgais „knābis” - uz priekšu izvirzīti, pagarināti žokļi). Izniršanas brīdī mēdz izlekt no ūdens (pat 5 m augstu). Izelpojot izpūš līdz 1,5 m garu ūdensstrūklu.
Izplatība un sastopamība:
Sugas areāls aptver okeānus un jūras ziemeļu puslodes aukstajā un mērenajā joslā. Cūkdelfīns - vienīgā delfīnu suga, ko var droši atzīt par pastāvīgu Baltijas jūras iemītnieci (pārējās reģistrētās ir neregulāras ieceļotājas). Baltijas jūras populācijas lielākajai daļai raksturīgas sezonālas migrācijas, kas saistītas ar zivju pārvietošanos un ar jūras daļēju aizsalšanu: pavasarī cūkdelfīni iepeld Baltijas jūrā no Ziemeļjūras, bet vēlā rudenī atgriežas Ziemeļjūrā.
Tomēr vairākos simtos eksemplāru mērāms šīs sugas dzīvnieku daudzums Baltijas jūrā uzturas visu gadu, tāpēc pastāv viedoklis (un centieni rast tam ģenētisku apstiprinājumu), ka ar Baltijas jūru nepārtraukti saistīto populācijas daļu var uzskatīt par atsevišķu pasugu (pagaidām tā skaitās Ziemeļatlantijas pasugai jeb nominālformai Ph. ph. phocaena piederīga).
Latvijas piekrastē reģistrēts ļoti reti.
Uzmanīgs dzīvnieks, tāpēc grūti novērojams.
Dzīves veids:
Nav nekādas tiešas saiknes ar cietzemi. Visu mūžu pavada jūrā, lielākoties relatīvi seklos ūdeņos (piekrastē, līčos, upju grīvās). Veikls un ātrs, ar ļoti labu manevrēt spēju apveltīts peldētājs un nirējs (var ienirt desmitiem metru dziļi, spēj uzturēties zem ūdens ilgāk par 5 minūtēm). Ķermenim ir īpaši slīdīga virsma. Mugurkauls - lokans. Krūšu spuras kalpo stūrēšanai un bremzēšanai. Muguras spura veic stabilizatora funkcijas. Lokanā un spēcīgā aste darbojas kā dzenskrūve - pilda lokomotorās funkcijas (nosaka ātrumu). Zemādas taukaudu slānis nodrošina ķermeņa termoizolāciju. Nāsu atvere ienirstot noslēdzas ar īpašu vārstuli. Izmantojot eholokācijas spējas, cūkdelfīns spēj pat pilnīgā tumsā viegli orientēties telpā.
Nelabprāt veido lielas kopienas. Dzīvo galvenokārt pa vienam vai nelielās grupās (4-5 īpatņi), retāk mazos bariņos (līdz 12 īpatņi). Visbiežāk konstatē vientuļus dzīvniekus, mātītes ar mazuļiem vai pārus. Lielākā skaitā vienuviet cūkdelfīnus retumis izdodas novērot vienīgi zivju masveida koncentrēšanās vietās.
Ihtiofāgs (barojas vairāk ar bentosa, mazāk ar pelāģiskajām zivīm). Patērē galvenokārt siļķes, makreles, reņģes, mencas, sardīnes, retāk gliemjus. Barības meklējumos var ienirt dziļāk par 50 m (taču uz neilgu laiku). Tomēr parasti uzturas vien nedaudz zem ūdens virsmas un, lai ieelpotu, ik pēc pārdesmit minūtēm uz īsu brīdi iznirst, pēc tam, izliecot ķermeni, kūlenī atkal ienirst. Virs ūdens neizlec, tāpēc izniršanas laikā redzama tikai daļa muguras ar spuru. Medī jebkurā diennakts periodā (pateicoties eholokācijas sistēmai, spēj atrast potenciālos upurus arī tumsā un duļķainā ūdenī). Laupījumu norij veselu, nesasmalcinātu. Pieaudzis dzīvnieks diennaktī apēd 4-7 kg barības (aukstajā sezonā vairāk nekā siltajā). Pēc maltītes ieturēšanas parasti guļ (ūdens virspusē).
Vairošanās periods izstiepts no jūlija līdz oktobrim. Stabilus (ilglaicīgus) pārus neveido. Grūsnība ilgst 10-11 mēnešus. Gadā viens metiens. Metienā 1 mazulis. Bērni dzimst vasarā (vairākums jūnijā), nākot pasaulē zem ūdens. Jaundzimušā garums (60)70-80(85) cm, svars 3-5(6) kg, viņš ir labi attīstīts. Pēc dzemdībām māte un mazulis cenšas nekontaktēt ar sugasbrāļiem. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par bērniem. Laktācijas periods ilgst vismaz četrus mēnešus. Kad jaunajam dzīvniekam izaug zobi, viņš sāk baroties patstāvīgi.
Dzimumgatavība iestājas (3)4-5(6) gadu vecumā (jaunajiem tēviņiem agrāk nekā jaunajām mātītēm).
Dzīves ilgums: 15-20(30) gadi.
Nopietnākie ienaidnieki sugai: smalkšķiedru zvejas tīkli, kuri pilnvērtīgi neatstaro cūkdelfīnu eholokācijas orgāna raidīto ultraskaņu (dzīvnieki noslīkst, sapinoties tajos); jūras piesārņojums ar kaitīgām ķīmiskām vielām; medības traucējošs ūdens transporta līdzekļu radīts trokšņa piesārņojums; bargās ziemās – ledus; zivju (pirmkārt, siļķu, makreļu) krājumu samazināšanās; slimības un parazīti.
Statuss:
Praktiskā nozīme. Zināmā mērā konkurē ar zivsaimniecību, kaitē tai (bojā zvejas rīkus).
Aizsargājama suga. Ierakstīta Bernes konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un V pielikumā. Ziemeļeiropas valstu vairākums noslēdzis tā saukto ASCOBANS vienošanos par mazo vaļu (tātad, arī cūkdelfīnu) aizsardzību Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Tieši Baltijas jūras cūkdelfīni Pasaules Sarkanajā grāmatā iekļauti to dzīvnieku sarakstā, kuriem draud izmiršana. Suga iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā (0. kategorijā).
Kopsavilkums:
Viens no mazākajiem zobvaļiem. Latvijas piekrastē reģistrēts ļoti reti. Visu mūžu pavada ūdenī. Ihtiofāgs (t.i., pārtiek no zivīm). Poligāms. Gadā viena pēcnācēju paaudze. Zināmā mērā kaitē zivsaimniecībai. Aizsargājams.
Very rare and casual marine species along the Latvian coastline.
Очень редко; имеются только единичные сведения из морского акватория вдоль латвийского побережья.
