Apraksts:
Vidēja līdz diezgan liela suga: mātītes 1,2-1,8 cm garas, tēviņi - 1-1,5 cm gari. Šāds augums zemeszirnekļu dzimtā mūsu klimata joslā ir visai iespaidīgs, tāpēc šī ir vislielākā dzimtas suga ziemeļu un centrālajā Eiropā. Ļoti tumši krāsots zirneklis, būtisku atšķirību krāsojumā un ķermeņa daļu marķējumā starp dzimumiem nav. Gan galvkrūtis, gan vēders un kājas melni brūnas vai melnas, apmatojums mērens, vairāk uz vēdera. Uz galvkrūtīm parasti ir dažas gaišākas, īsas svītras sānos, lai gan sastopami īpatņi, kam vispār nav acīmredzama svītru vai punktu marķējuma uz ķermeņa. Uzturas uz zemes, upurus - dažādus kukaiņus un citus posmkājus - medī piezogoties un ķerot. Dienas aktivitātes suga. Pamatbiotopi: gaiši, sausi meži un mežmalas, kaļķainas pļavas un upju krastu nogāzes ar skraju veģetācijas segumu. Vienmēr uzturas tikai sausās vietās. Olu kokonu mātīte noslēpj sausa zāles kušķa pamatdaļā vai aiz atlupušas koka mizas stumbra pamata tuvumā.
Izplatība:
Diezgan plašā teritorijā no Eiropas (neiekļaujot galējos rietumus) līdz A-Āzijai sastopama zemeszirnekļu dzimtas suga. Latvijā bieži visā teritorijā; to uzskata par salīdzinoši vienu no biežāk atrodamajām zemeszirnekļu dzimtas sugām pie mums, lai gan citzemju literatūrā atrodams viedoklis, ka Gnaphosa lucifuga ir tipiska mežastepes un stepes joslas suga.
